Liepāja ir ieinteresēta, lai kaimiņos esošās pašvaldības būtu “jaudīgas” un attīstīties spējīgas, lai kopīgi varētu realizēt dažādus sadarbības projektus, tomēr pirms reformām administratīvi teritoriālajā iedalījumā nepieciešams izvērtēt, kā darbojies līdzšinējais modelis. Šādu viedokli intervijā “Rietumu radio” pauda Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija).
“Pēdējās reformas laikā no 536 pašvaldībām izveidoja 118 pašvaldības. Ventspils rajons kļuva par vienu novadu, tāpat arī Gulbenes rajons, kamēr Liepājas rajonā izveidojās astoņas pašvaldības – no vienas galējības līdz otrai,” sacīja Sesks, ļaujot noprast, ka atsevišķu novadu apvienošana būtu nepieciešama.
Vienlaikus pirms lēmumu pieņemšanas jāsāk ar izvērtējumu, kuri novadi ir darbojušies veiksmīgi, bet kuros nav atbilstošas infrastruktūras, sacīja Sesks. Viņš uzsver, ka reģionālā reforma būtu jāskatās kontekstā ar citu ministriju plāniem, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijas iecerētajām reformām.
“Iespējams, ka vidusskola varētu būt rādītājs, vai tas ir kārtīgs novads vai nav. Ja nav vidusskolas, tad jau tādas īstas perspektīvas arī nav,” sacīja Sesks.
Kā liecina pašvaldību mājaslapās pieejamā informācija, no kādreizējā Liepājas rajona teritorijā izveidotajiem novadiem vidējās izglītības iestādes nav vienīgi Rucavas novadā, kas ir arī viens no mazākajiem novadiem Latvijā – tā iedzīvotāju skaits nepārsniedz 2000. Aizputes, Durbes (ir statuss), Grobiņas, Nīcas, Pāvilostas, Priekules un Vaiņodes novadā ir vidējās izglītības iestādes.
Sesks uzsvēra, ka Liepājai kaimiņos ir vajadzīgi sadarbības partneri, ar kuriem kopīgi varētu plānot nākotni un attīstību, un radīt tādus apstākļus Liepājas un reģiona iedzīvotājiem, kur viņiem ir viss vajadzīgais, lai nebūtu jāmeklē dzīvesvieta citur.
“Labi sadarbības piemēri ir ar Grobiņas novadu, arī Nīcas novadu, tomēr viņu budžeta iespējas nav tik lielas, lai varētu piedalīties kaut vai, piemēram, kopēja veloceliņa izbūvēšanā,” sacīja Sesks.
