Par 2016.gada dzīvnieku atzīts āpsis (“Meles meles”), aģentūra LETA uzzināja Latvijas Dabas muzejā.
Āpsis nav iekļauts Latvijas aizsargājamo dzīvnieku sugu sarakstā. Pašreiz Latvijā varētu būt ap 13 800 āpšu, informēja muzeja pārstāvji.
Kā atzina Dabas muzeja pārstāvji, viņiem prieks šogad turpināt tradīciju par gada dzīvnieku atzīt “vienkārši āpsi”, kas nav ne reta, ne aizsargājama suga. Sabiedrībā āpsis esot pazīstams dzīvnieks, ko vizuāli atpazīstot gan bērni, gan pieaugušie, taču nekas vairāk par sugas īpatnībām, populāciju Latvijā neesot skaidrs, tādēļ svarīgi to cilvēkiem stāstīt. Āpši bieži minēti arī literatūrā un folklorā.
Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts Vilnis Skuja žurnālistus iepazīstināja ar āpšu sugas īpatnībām. Āpsis ir lielākais caunu dzimtas zvērs Latvijā, tas ir plēsējs-visēdājs ar ļoti spēcīgu sakodienu. Uzturā āpši daudz lieto tārpus un kāpurus, dažādas vaboles. Medībās dzīvnieki dodas vienatnē.
Āpsim ir raupjš kažoks, kura krāsojums var būt visdažādākais, pastāv arī sarkanīgi āpši, bet visiem ir brīdinošais galvas krāsojums – balta galva ar divām melnām strīpām, stāstīja Skuja.
Āpsis ir tīrīgs dzīvnieks, kas dzīvo alās. Alu āpsis tīrot vismaz divreiz gadā, taču, dzīvojot alā, ir parazītu, blusu un utu apsēsts, pastāstīja Skuja. Bieži āpši alās mīt divatā, taču esot kašķīgi dzīvnieki, tādēļ bieži mainot biedrus.
“Kā saprast, ka alā dzīvo āpsis – alas priekšā vienmēr ir vadziņa, pat sešus septiņus metrus gara, jo izrok zemi no alas ārā, virzoties uz alas izeju ar dibenu pa priekšu, tāpēc izveidojas tāda kā vaga,” stāstīja Skuja.
Āpsis ir sociāls dzīvnieks, kam sugas brāļu starpā ļoti nozīmīga “iesmaržināšanās”, lai “izveidotu savu klanu”. Āpšu tēviņi pārsvarā ir monogāmi dzīvnieki, savukārt mātītēm “šad tad patīk iet neceļos”. Pārošanās laiks āpšiem ir pavasarī, bet jauno dzīvnieku metiens var sekot arī februārī. Vienā metienā parasti esot trīs līdz pieci dzīvnieki.
Āpšiem svarīgi iezīmēt teritorijas. Tostarp to dzīvnieki dara, izveidojot “atejas bedrītes”, kas āpšu sabiedrībā kalpojot kā robežstabi.
Āpsis ne visur mēdz gulēt ziemas miegu, bet teritorijās ar aukstām ziemām tas dodas ziemas snaudā, tomēr var pamosties no niecīgiem trokšņiem, kā arī tad, ja gaisa temperatūra ir plus grādos.
Starp āpšu lielākajiem ienaidniekiem pieskaitāmas automašīnas, kas mēdz tos sabraukt uz lielceļiem, pastāstīja Skuja.
Situācija ar āpšu populāciju Latvijā esot tāda pati, kāda bija pirms 30 gadiem, tos nekādas lielas slimības neesot skārušas, skaidroja muzeja pārstāvji. Eiropā un Skandināvijā āpšu populācija pieaugot, Balkānos samazinās.
Kā ziņots, par 2015.gada dzīvnieku kļuva mežacūka “Sus scrofa”, kas ir lielākais cūku dzimtas pārstāvis pasaulē.
Gada dzīvnieks ir viens no ikgadējiem Latvijas dabas simboliem, kuru katru gadu izraugās Latvijas Dabas muzejs. Parasti par gada dzīvnieku tiek izraudzīta suga, kurai Dabas muzeja speciālisti vēlas pievērst sabiedrības uzmanību, lai iegūtu vairāk informācijas sugas izpētei vai arī veiktu īpašus pasākumus tās aizsardzībai.
Līdz šim par gada dzīvnieku tikuši nosaukti cūkdelfīns, lielais susuris, lidvāvere, pelēkais ronis, brūnais lācis, pelēkais vilks, purva bruņurupucis un citi.
