Kamēr citviet Latvijā pēc stiprā vēja ziņo par postījumiem, liepājnieki sociālajos tīklos dalās ar maijvaboļu fotogrāfijām, kuras lielā daudzumā sestdienas vakarā un svētdien bija redzamas pludmalē.
Līdzīgi maijvaboļu “uzbrukumi” Latvijas pludmalēm tiek novēroti ik pa laikam. Pēdējo reizi par tiem tika ziņots 2013. gadā.
2013. gadā Valsts augu aizsardzības dienesta speciālisti presei skaidroja,ka visticamāk, vēja brāzmas maijvaboles ir iesviedušas ūdenī, no kurienes viļņi tās izskalojuši krastā.
Dienests norādīja, ka maijvaboles pludmalē olas nedēs, jo tur nav nepieciešamo barības vielu kāpuru augšanai, savukārt entomologs Voldemārs Spuņģis skaidroja, ka cilvēku veselību maijvaboles neapdraud. Tās arī nav uzskatāmas par vides piesārņojumu.
Tīmekļa lapā raksti.daba.lv vēstīts, ka lauka maijvaboles dēj olas grupās pa 20 – 30, ierokot tās augsnē. Viena mātīte parasti var izdēt 60 – 80 olas. Pēc olu izdēšanas mātīte iet bojā. Tas notiek vēlākais līdz jūlijam.
Lauku maijvaboļu paaudze attīstās četros gados. Augsnē pārziemo gan kāpuri, gan vaboles, kas izlido maijā un jūnija sākumā, bet jūnija vidū dēj oliņas.
Kļūstot vecāki, kāpuri sāk apgrauzt dažādu koku saknes un citu augu
apakšzemes daļas. Šādi apgrauztas tiek, piemēram, zemeņu un kāpostu
saknes, kartupeļi un citi dārzeņi, dāliju saknes un gumi, dažādu jauno
kociņu saknes.
Dabiskie ienaidnieki maijvabolēm ir vārnas, krauķi, kovārņi, kaijas un kurmji.
