Aprīļa sākumā Krievijas medijos tika izplatīta informācija par Krievijas Federācijas amatpersonu izteikumiem, kuros kļūdaini un tendenciozi interpretēti Latvijas parlamentā pieņemtie un Valsts prezidenta 1.aprīlī izsludinātie grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, norāda Latvijas Ārlietu ministrija.
“Šī ir kārtējā reize, kad saskaramies ar Latvijas nomelnošanas un apmelošanas mēģinājumiem. Krievijas amatpersonas, kas pauž viedokli par grozījumiem Latvijas likumos, visticamāk nemaz nav iepazinušās ar reformas būtību.
Ar
nožēlu jākonstatē, ka pēdējo 27 gadu laikā Krievija nerimstoši īsteno
melu un dezinformācijas kampaņas par dažādām norisēm Latvijā. Pēdējā
laikā pastiprināta uzmanība pievērsta tieši jautājumam par iecerēto
izglītības reformu. Latvija regulāri sadarbojas ar ANO, EDSO un citām
starptautiskajām organizācijām. Latvija arī turpinās uzturēt regulārus
sadarbības kontaktus ar starptautisko organizāciju
amatpersonām, kuru tiešā kompetencē ir mazākumtautību tiesību
aizstāvības jautājumi. Latvija ir atvērta dialogam ar starptautisko organizāciju pārstāvjiem arī jebkuros citos jautājumos,” pausts Ārlietu ministrijas izplatītajā paziņojumā.
Ministrija uzsver, ka reforma plānota visā valsts izglītības sistēmā kopumā, ne
tikai skolās ar mazākumtautību izglītības programmām. Tiek gatavots
jauns mācību saturs, struktūra un metodoloģija.
Reformas mērķis ir nodrošināt
visiem
skolu beidzējiem
vienlīdzīgas iespējas darba tirgū un turpmākajā izglītības iegūšanā, profesionālās
un augstākās izglītības iestādēs, kurās izglītība tiek īstenota valsts valodā.
Plānotās
reformas pārejai uz mācībām valsts valodā atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām, kuras nosaka pienākumu nodrošināt ikvienam
bērnam
vienlīdzīgas iespējas iegūt izglītību, nodrošināt mazākumtautībām
iespēju apgūt dzimto valodu, literatūru, ar savu kultūru un vēsturi
saistītus priekšmetus. Tādējādi Latvija arī turpmāk garantēs Eiropas
Padomes Vispārējā konvencijā par nacionālo minoritāšu
aizsardzību noteikto atbalstu mazākumtautību kultūras un identitātes
saglabāšanai, skaidro Ārlietu ministrija.
Grozījumi
Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā nediskriminē
mazākumtautības, bet tieši pretēji – veicina latviešu valodas apguvi
visiem.
Valdība turpinās atbalstīt valsts finansētas mazākumtautību pamata un vidējās izglītības programmas
septiņās
valodās: krievu, poļu, baltkrievu, ukraiņu, igauņu, lietuviešu valodās
un ivritā. Šāds atbalsts mazākumtautībām ir nozīmīgi lielāks nekā citās
Eiropas
valstīs, tai skaitā Krievijā, atzīst Ārlietu ministrija.
