Iniciatīvas “Piekrastes tīrrade” pirmajā nedēļas nogalē sakopti aptuveni 111 kilometri Latvijas piekrastes, kas administratīvi ietilpst Liepājas, Rucavas, Nīcas, Grobiņas un Pāvilostas novados, aģentūru LETA informēja biedrības “Vides izglītības fonds” pārstāve Sanita Rībena.
Aizvadītajā nedēļas nogalē 200 brīvprātīgie savāca aptuveni 134 plastmasas maisus un 82 pārējo atkritumu maisus. Taču šajos skaitļos nav ierēķināti bīstamie un lielgabarīta atkritumi. Vaicāti par to, kas viņus pārsteidza visvairāk, dalībnieki uzsvēruši samērā lielo balonu skaitu. Tika atrasti arī televizori, ledusskapja durvis, bīstamie atkritumi un samērā daudz nolietotu riepu.
Rībena norādīja, ka Latvijas piekrastē atrasts arī balons, kas pirms deviņiem mēnešiem palaists gaisā Vācijā, Štutgartē, kādas bankas jubilejas svinībās. Iniciatīvas dalībnieki par savu atradumu ziņoja bankai, kuras pārstāvji pēcāk pauda nožēlu par videi nodarīto kaitējumu. Iniciatīvas pārstāvji norādīja, ka arī Latvijā balonu palaišana gaisā nereti ir viens no svētku elementiem – gan skolu pasākumos, gan uzņēmumu jubilejās.
Kā ziņots, iniciatīvas “Piekrastes tīrrade” laikā šomēnes iecerēts sakopt visu 500 kilometrus garo Latvijas piekrasti. Iniciatīvas autori ir “Vides izglītības fonds” un kampaņas “Mana jūra” dalībnieki, kas kas ik vasaru veic piekrastes atkritumu monitoringu.
Piekrastes sakopšana šomēnes norisināsies arī katru turpmāko nedēļas nogali – 8.septembrī Ventspils pilsētas un novada teritorijās, 15.septembrī Dundagas, Rojas, Mērsraga un Salacgrīvas novados, 22.septembrī Engures, Carnikavas, Saulkrastu un Limbažu novados, kā arī 29.septembrī Jūrmalas un Rīgas piekrastēs.
Reģistrēties dalībai iniciatīvā iespējama interneta vietnē “www.tirrade.lv”.
Jau vēstīts, ka kampaņas “Mana jūra” veiktā monitoringa rezultātā par Latvijas tīrāko jūras piekrasti atzīta Abragciema pludmale, savukārt vislielākais atkritumu daudzums uz 100 metriem konstatēts piekrastē pie Liepājas Karostas, žurnālistus informēja Vides izglītības fonda eksperts Jānis Ulme.
Viņš skaidroja, ka atkritumu daudzums uz simts metriem Latvijas piekrastē tika mērīts kopskaitā 43 monitoringa laukumos. Abragciemā novērotas 36 atkritumu vienības uz 100 metriem, kas ir labākais šogad kampaņas konstatētais rādītājs. Aiz šīs pludmales seko Pūrciema pludmale ar 46 vienībām, Kaltenes pludmale ar 51 vienību, Miķeļtorņa piekraste ar 54 vienībām, Šķēdes piekraste ar 71 vienību, Lauču akmens pludmale ar 81 vienību un Ziemupes pludmale ar 100 atkritumu vienībām uz 100 metriem.
Savukārt netīrāko piejūras teritoriju topā ietilpst jau minētā Liepājas Karostas piekraste ar 937 atkritumu vienībām, Rīgas Daugavgrīvas pludmale ar 850 atkritumu vienībām un Liepājas centra pludmale ar 697 atkritumu vienībām uz 100 metriem. Ulme norādīja, ka Liepājas Karostas piekraste ir īpaša ar to, ka tā nav publiska pludmale, savukārt Liepājas centra pludmalē konstatētais rādītājs var tikt daļēji skaidrots ar faktu, ka tās iepriekšējo monitoringa laukumu nācās pārcelt uz citu vietu, līdz ar ko, 697 atkritumu vienībās, iespējams, iekļauti arī vairāku gadu garumā uzkrājušies atkritumi. Rīgas piekraste, kā norādīja eksperts, netīrāko vietu topā ir jau ierasts fakts.
Tāpat netīrāko piekrastes teritoriju topā iekļuvušas Rīgas Vecāķu un Vakarbuļļu pludmales, Lielupes un Majoru pludmales Jūrmalā, Apšuciema pludmale, Staldzenes pludmale Ventspilī, kā arī Klapkalnciema piekraste.
Eksperts pauda jau nožēlu par atkritumu piesārņojumu Rīgas pilsētas pašvaldības piekrastēs, kurās šogad ir konstatēts gan lielākais atkritumu vienību skaits kopumā, gan arī lielākais atkritumu skaits vidēji uz 100 metriem. Tāpat, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, Rīgas piekrastēs atkritumu skaitam ir pieaugoša tendence.
Runājot par Latvijas reģioniem, Ulme norādīja, ka pieaugoša atkritumu skaita tendence jūras piekrastē konstatēta Mērsraga, Carnikavas, Dundagas, Jūrmalas novadā un Ventspils pilsētas teritorijā, savukārt vienīgais reģions, kurā atkritumu kopējā skaita tendence mazinās ir Grobiņas novads.
Savukārt vidēji atkritumu skaits mazinājies jau minētajā Grobiņas novadā, kā arī Rojas, Mērsraga, Ventspils, Carnikavas un Limbažu novadā, taču šajās pašvaldībās tas joprojām nav mazāks par 100 atkritumu vienībām uz 100 metriem, uz ko, pēc Ulmes domām, būtu jātiecas.
Dundagas, Nīcas, Pāvilostas, Salacgrīvas un Engures novadā, kā arī Ventspils un Jūrmalas pilsētu piekrastēs vidējais atkritumu vienību daudzums vidēji uz 100 metriem novērtēts kā nemainīgs, savukārt Saulkrastu un Rucavas novada, kā arī Liepājas un jau pieminētās Rīgas pludmalēs, vidējais atkritumu daudzums uz 100 metriem ir pieaudzis.
Ulme norādīja, ka šie monitoringa rādītāji vērtējami kā sliktākie kampaņas “Mana jūra” septiņus gadus ilgajā novērojumu vēsturē, un to mainīšanai nepieciešami sistēmiski risinājumi, kā prioritāti nosakot dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu.
