Šinšillas savvaļā dzīvo Dienvidamerikā, Andu kalnos, klinšainās, smilšainās nogāzēs. Savā dzimtenē tās ir praktiski iznīcinātas skaisto kažociņu dēļ, arī Eiropā tās iesākumā ieveda šādam mērķim. Pašreiz ir tendences šinšillas turēt kā mājdzīvniekus līdzīgi kā kāmjus, jūrascūciņas, dekoratīvās žurkas.
Mājoklis šinšillai jāiekārto 100×50×50 cm lielā būrī. Šāda izmēra būrī, kas aprīkots ar kāpnītēm vairākos stāvos, tuneļiem un mājiņu, var dzīvot viens dzīvnieks. Ja ir vairāki, vajag lielāku būri. Var ievietot mākslīgus akmens namiņus. Būrī dzīvnieki nedrīkst atrasties uz kailas grīdas, tai jābūt pakaisītai ar sienu un skaidām. Būris ir jānovieto sausā vietā, pasargātā no caurvēja. Šinšillas sliktāk pacieš karstumu nekā zemāku temperatūru, nepacieš paaugstinātu mitrumu, šo iemeslu dēļ dzīvnieks var saslimt ar pneimoniju. Lai nodrošinātu pienācīgas fiziskās aktivitātes, šinšillām būrī ievieto atbilstoša lieluma riteni skriešanai. Zvēriņiem ļoti patīk smilšu peldes, šādas peldes ne tikai sniedz baudījumu, bet arī palīdz uzturēt kārtībā kažoku. Šādam nolūkam derēs trīs vai piecu litru burka, kurā smiltis ieber trešdaļu no tilpuma. Papildus nepieciešams smilšu sijātājs, lai atbrīvotu smiltis no netīrumiem un dzīvnieka izkārnījumiem.
Ir ļoti svarīgi šinšillas pareizi barot, jo biežākais šo dzīvnieku nāves cēlonis ir dažādas gremošanas trakta saslimšanas. Barošanai vispiemērotākie ir zooveikalos nopērkamie granulētās barības maisījumi. Papildus var piedāvāt pienenes, vīnogas, dažādus riekstus, žāvētus augļus, burkānus, vīģes, banānus, lucernu. Var dot arī svaigus gurķus un citus augļus un dārzeņus, dzīvnieks pats izvēlēsies, vai to ēdīs vai ne, jo ēšanas ziņā ir diezgan cimperlīgs. Nedrīkst dot avokado – tas dzīvniekam ir nāvējošs!
Šinšillām, kā jau grauzējiem, jānodrošina graužamais materiāls – ābeles, bērza, vītola, apses vai papeles zari, vīnogu dzinumi. Citu koku un krūmu zarus nav vēlams izmantot, jo tie šinšillai var izrādīties indīgi. Būrī vienmēr jāatrodas arī piekaramam ūdens traukam.
Bieži šinšillu saimnieki viļas dzīvniekā, jo izrādās, ka spalvu dēļ, kas var būt ļoti smalka, kādam ģimenes loceklim rodas alerģija. Tas ir biežākais iemesls, kādēļ šinšillām tiek meklēti jauni saimnieki.
Tā kā dzīvniekam patīk grauzt, jāuzmanās ar elektrības vadiem, tos dzīvnieki var pārgrauzt, radot bīstamību paši sev un arī saimniekiem.
Dzīvnieks ir ļoti ziņkārīgs, patīk cilvēku sabiedrība, pierodot pieprasīs dažādus rituālus. Ļoti novērtēs, ja varēs pastaigāt ārpus būra pa telpām saimnieka uzraudzībā.
Raksts no laikraksta “Kursas Laiks” arhīva
