Pēc ziemeļu puses izpētes esam nonākuši atpakaļ ceļojuma sākumpunktā – Čangu. Tas ir rajons, kas vēl pirms pāris gadiem bija vieni vienīgi rīsu lauki. Šo vietu bija iemīļojuši sērfotāji, jo piekrastē ir labi viļņi. Laika gaitā šis ir kļuvis par vienu no mūsdienu populārākajiem Bali rajoniem. Šeit dzīvo ļoti daudz tūristu no visas pasaules.
Esot projām vien dažas dienas, atbraucot konstatējam, ka netālu no mūsu apmešanās vietas ir jau uzbūvēti divi jauni veikali. Veikali un kafejnīcas šeit aug kā sēnes. Ne tikai šis rajons, bet visa Bali sala kopumā šobrīd piedzīvo tūrisma zelta laikus, būvniecība un labiekārtošana norit pilnā sparā. Tas, protams, arī nedaudz nomāc, jo skaistos rīsu laukus, mežus un citas dabas ainavas lēnām nomaina pilsētai raksturīgi skati.
Šejienieši ir ļoti laipni cilvēki. Protams, katrs cenšas nopelnīt, kā māk, bet tirgos neizjutu īpašu uzmācību no tirgotājiem, kā tas ir piedzīvots citur pasaulē. Interesants ir fakts, ka visiem vietējiem ir vieni un tie paši vārdi. Tie tiek iedoti pēc tā, kurš pēc kārtas esi piedzimis. Pirmo bērnu sauc par Wayan, Putu vai Gede, otro par Made vai Kedak, trešo par Nyoman vai Komang, un ceturtais ir Ketut. Ja ģimenē piedzimst vairāk bērnu, tad šis aplis turpinās no sākuma un piekto bērnu sauc, piemēram, Wayan Balik, kas nozīmē – ‘vēl viens Vajans’. Aprunājoties ar vietējiem, noskaidrojam, ka viņi paši iedod sev vēl vienu vārdu, kas nav neviens no tradicionālajiem. Bieži sanāk, ka vīrs un sieva ir ar vienādiem vārdiem, tādēļ paši sevi nosauc citos vārdos.
Vietējiem iedzīvotājiem vispopulārākais sporta veids, kā viņi paši atzīst, ir gaiļu cīņas. Tādu izdevās redzēt arī mums. Pārsteidza, ka viņi gaiļiem pie kājām piesien ļoti asus asmeņus, kas palīdz ātrāk nobeigt pretinieku.
Plašāk lasiet “Kursas Laika” 13. jūnija numurā!
