Mārtiņš Bergmanis dzimis 1980. gadā Rīgā. Kad viņam bija pieci gadi, ģimene pārcēlās uz Saldu. Visa turpmākā dzīve lielākā mērā saistīta ar šo Kurzemes pilsētu un tās apkārtni, bet M. Bergmanis ir pazīstams un bieži sastopams visā Latvijā. Ja kāds nav bijis uz viņa spēlētu balli, satiekot mūziķi klātienē, tad televīzijas raidījumos viņš noteikti redzēts vai viņa balss un dziesmas dzirdētas radio. Vieniem viņš saistās ar konkrētām dziesmām no “Lustīgā blumīzera” repertuāra, citiem – ar mūziķa stilu, kā neatņemama sastāvdaļa ir kovboja cepure un bārda, kā arī īpaši noformēts busiņš, kas ir grupas vizītkarte.
“Kad biju mazs, nospraudu dzīvei vairākus mērķus, kas ir sasniegti. Domāju – ja var citi, tad arī es to varu. Uzskatu, ka nav lietu, ko nevar izdarīt – es dzīvoju ar šādu filozofiju,” pauž mūziķis un dzejnieks. Kādreiz viņš rakstījis tikai dziesmas, bet tagad dziesmas un dzeja ir nodalītas.
M. Bergmanis savulaik Liepājas Pedagoģijas akadēmijā izstudējis par skolotāju, 12 gadus nostrādājis Druvas vidusskolā kā pedagogs. “Aizgāju, jo gribēju ko dzīvē mainīt, attīstīties tālāk. Es nesaku, ka nekad neatgriezīšos skolā, bet man gribas nirt. Kā vienu no svarīgākajām lietām cilvēkam uzskatu galvu. Tiklīdz kā apstāsies virzība un domāšana, sāksies rutīna. Gribu sevi vēl pilnveidot.”
Plašāk par Mārtiņu Bergmani lasiet “Kursas Laika” 3. oktobra numurā!
