“Covid-19” saslimšanas gadījumi Latvijā vēl būs, bet iemeslu vīrusam izplatīties šobrīd nav, Latvijas Zinātņu akadēmijas diskusijā par jauno koronavīrusu pavēstīja infektoloģe un Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas katedras vadītāja, profesore Ludmila Vīksna, vēsta LETA.
“Tagad izskatās, ka nekas tik briesmīgs nebūs,” uzsvēra infektoloģe un piebilda, ka sākotnējais satraukums tagad jau ir aprimis. “Mēs vairs neesam tik sabijušies kā pirmajā mēnesī,” sacīja eksperte.
Tomēr par pilnīgu atbrīvošanos no “Covid-19” Vīksna bija skeptiska. Viņa stāstīja, ka gadā no infekciju slimībām mirst no 17 līdz 25 miljoniem cilvēku, kamēr gadā notiek aptuveni divi miljardi lidojumu. “Šādas slimības nevarēs pilnībā apturēt,” sacīja Vīksna un norādīja, ka, piemēram, seksuāli transmisīvo slimību gadījumā, hipotētiski var uzlikt efektīvus ierobežojumus, savukārt “Covid-19” gadījumā “mēs nevaram apturēt elpošanu”.
Vīrusu izslimojušajiem veidojas antivielas, bet mēs vēl nezinām kā tieši tas notiks, sacīja Vīknsa. Ņemot vērā minēto, eksperte paredz, ka tuvākajā laikā, ja izveidosies antivielas, “Covid-19” izplatība varētu ierobežoties.
Vēl joprojām nav zināmi vairāki būtiski fakti, uzsvēra infektoloģe. Viens no tiem ir tas, ka, lai gan Pasaules Veselības organizācija rekomendē karantīnu 14 dienu garumā, ir atrasti gadījumi, kad simptomi arī parādās vēlāk.
Pēc Vīksnas paustā, Ķīna ir visai veiksmīgi spējusi ierobežot tālāku “Covid-19” izplatību. Vienlaikus uzteicama ir ķīniešu ātrā reaģētpēja vīrusa sākotnējā parādīšanās fāzē, uzskata infektoloģe.
Atbildot uz jautājumu, kāpēc Itālijā infekcijas izplatība un ierobežošana ir vērtējama kā neveiksmīgāka nekā Ķīnā, infektoloģe norādīja uz organizatoriskām atšķirībām. “Es negribētu teikt, ka cilvēku sanitārā kultūra Itālijā ir sliktāka,” piebilda Vīksna, norādot, ka šajā gadījumā kulturālās un politiskās atšķirības varētu būt noteicošākas.
Tomēr Latvija ir labākā pozīcijā nekā citas valstis, jo mums bija laiks sagatavoties, tostarp arī izveidot sistēmu, kas patlaban strādā, uzsvēra Vīksna.
Infektoloģe skaidroja, ka vecākiem cilvēkiem “Covid-19” ir īpaši bīstams fizioloģisko izmaiņu dēļ, kas notiek cilvēkam novecojot. Proti, ar vecumu izmainās plaušu elasticāte, kā arī muskuļu struktūra un rezultātā personai ir problemātiskāk veiksmīgi izslimot vīrusu.
Turpretim virusoloģe un Virusoloģijas un mikrobioloģijas institūta pētniece Vaira Īrisa Kalniņa stāstīja, ka koronavīrusu grupai “ir ļoti augsts mutāciju potenciāls”. “No jaunajiem vīrusiem, kas rodas mutāciju rezultātā – miljoniem ir strupceļā un nespēj vairoties, tomēr to vidū parādās arī dzīvotspējīgi vīrusi,” par “Covid-19” rašanos stāstīja virusoloģe.
Vīksna arī pauda atbalstu temperatūras mērīšanai, kas vairākās “Covid-19” skartajās valstīs tiek izmantota kā metode, lai nodrošinātu uzraudzību pār ceļotājiem. “Labāk ir izķert tos, kam ir temperatūra, jo tur pastāv lielāka varbūtība, ka pacients ir inficēts,” sacīja infektoloģe.
Saskaņā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķa biologa Kaspara Tāra teikto, ir divi varianti kā vīruss radies. Pirmais, ka vīruss nācis no sikspārņiem, bet otrais, kuram Tārs piešķir vairāk ticamības, ir, ka vīruss nācis no pangolīniem, kas arī ir ķīniešu tradicionālajā medicīnā izmantoti zīdītāji, kurus ieved no Malaizijas. Tomēr Vīksna norādīja, ka nesenie pētījumi norāda, ka vīrusa izcelsmes avots arī varētu būt skudras.
“Punkts vēl nav uzlikts un ir daudzas skaidrojamas nianses,” secināja Kalniņa.
Vaicāta vai Eiropa nākotnē nevarētu kļūt par šādu vīrusu dzimteni, virusoloģe norādīja, ka šajā gadījumā būtisks ir fakts, ka pēdējos 30 gados vīrusu formas ir radušās Dienvidaustrumāzijā. “Tā ir vide, kur ir atšķirīgi sadzīves apstākļi, ēšanas paradumi, kā arī apdzīvotības blīvums – tur ir optimāli apstākļi, lai tur rastos jaunas cilvēku vīrusu saslimšanas,” skaidroja Kalniņa.
Kā ziņots, Latvijā pirmdien tika apstiprināta pirmā saslimšana ar “Covid-19”. Sieviete, kas ir rīdziniece, sestdien, 29.februārī, ielidojusi no Minhenes, pirms tam ceļojot vīrusa skartajā Itālijas reģionā.
Savukārt aizvadītajā nedēļā vīruss pirmo reizi tika konstatēts Igaunijā. Saslimušais Irānas pilsonis uz Tallinu bija ceļojis caur Rīgu. Tāpat Igaunijā ir konstatēti vēl divi “Covid-19” saslimšanas gadījumi un arī abos šajos gadījumos kaimiņvalsts pilsoņi bija ielidojuši lidostā “Rīga” un tad ar savām automašīnām devušies uz mājām.
Latvijā no 28.februāra īpaši piesardzības pasākumi ir attiecināti uz personām, kuras ir atgriezušās no Itālijas Lombardijas, Veneto, Emīlijas-Romanjas, Pjemontas apgabaliem, Japānas, Singapūras, Dienvidkorejas, Irānas un Ķīnas.
Personām, kuras ir atgriezušās no minētajām teritorijām un kurām 14 dienu laikā pēc atgriešanās ir parādījušies viegli saslimšanas simptomi – paaugstināta ķermeņa temperatūra, klepus, rīkles iekaisums, – ir jāzvana uz 113. Pie personām ieradīsies Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigāde, kura paņems analīžu materiālu laboratoriskai pārbaudei vai arī nogādās pacientu tuvākajā slimnīcā, kur tiks noņemti analīžu paraugi.
Ja personai būs smagas elpceļu infekcijas pazīmes, tostarp apgrūtināta elpošana, NMPD šo personu nogādās stacionārā.
Par izmeklējumu rezultātiem laboratorija informēs pacientu un SPKC. Persona informāciju par izmeklējumu rezultātiem saņems 24 stundu laikā.