Šodien kristieši visā pasaulē atzīmē Lielo piektdienu jeb Kristus Krusta dienu.
Saskaņā ar Evaņģēlijos rakstīto šai dienā Jēzus nonāca romiešu un jūdu farizeju tiesas priekšā, kura pieņēma lēmumu par viņa nonāvēšanu, piesitot krustā, vēsta LETA.
Baznīcās šajā dienā izskan vēsts par to, kā Dieva dēls tika sists krustā un mira par pasaules grēkiem. Lielajā piektdienā, baznīcas tērpjas melnā krāsā, tiek nodzēsti kroņlukturi, dziesmas skan bez pavadījuma un parasti netiek svinēts Svētais vakarēdiens. Katrā draudzē šīs tradīcijas gan atšķiras, jo tās ir cilvēku pašu noteiktas.
Lielā piektdiena – ciešanu laiks – ir nešķirami saistīta ar krustu. Krustā sistais Jēzus ir cilvēku vardarbības upuris. Viņa asiņainajam nāves sodam vajadzēja iedarboties atbaidoši un parādīt cilvēkiem Jēzus “bezspēcību”, kurš palīdzēja citiem, bet pats sev palīdzēt nespēja.
Lielā Piektdiena ir Kristus nāves diena un vienlaikus arī cilvēces grēku izpirkšanas diena. Baznīca šajā dienā lasa Evaņģēliju par Kristus notiesāšanu un lūdzas par visiem – ticīgiem un neticīgiem. Pēc šī aizlūguma krustam tiek noņemts pārsegs un ticīgo priekšā atklājas tēls pie krusta. Pēc tam seko Svētās Komūnijas rīts un procesija ar Vissvētāko Sakramentu uz “Kristus kapa” altāri.
Lielajai piektdienai veltīti dievkalpojumi šodien būs skatāmi tiešsaistē un fiziski baznīcās dievkalpojumi nenotiks, sakarā ar ierobežojumiem, ko nosaka valstī izsludinātā ārkārtējā situācija.
Lielā Piektdiena ir vienīgā diena gadā, kad priesteri necelebrē Svēto Misi. Ticīgajiem šajā dienā ir jāievēro stingrs gavēnis.
