Pasažieru pārvadātāji, Latvijas pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) biedri AS “Nordeka”, AS “Rēzeknes autobusu parks” un AS “Liepājas autobusu parks” neizpratnē par asociācijas vārdā izplatīto aicinājumu atcelt reģionālo pasažieru pārvadājumu konkursa rezultātus, noskaidroja ziņu aģentūra LETA.
“Nordeka” valdes priekšsēdētājs Sergejs Konopejevs aģentūrai LETA pastāstīja, ka pašreiz asociācija nedarbojas visu biedru interesēs, un izskatās, ka tā ir sašķēlusies.
“Situācija izveidojusies sekojoša – asociācija, visdrīzāk, nesaskaņo savu viedokli ar biedriem. Iespējams, saskaņo [viedokli] valdes līmenī, bet ne ar biedriem,” teica Konopejevs, skaidrojot, ka “dīvainā kārtā” LPPA valdē pašreiz ir tikai uzņēmumi, kuri zaudējuši konkursā.
Viņš uzsvēra, ka pašreiz uzņēmumi, kas konkursā zaudēja “negodprātīgi apmelo uzvarētājus, izplatot informāciju, kas nav patiesa, un nomelno”.
Tāpat Konopejevs pauda neizpratni, kur visi tie, kuri tagad iebilst pret konkursa nolikumu, bija pirms gada, kad konkursa nolikumu izskatīja Sabiedriskā transporta padomē un citās instancēs. “Pirms konkursa visi klusēja, bet tagad visi sāk runāt, ka it kā nekas nav bijis zināms, ka uzvarētāji to nav pelnījuši. Man visa šī apmelnošana ļoti nepatīk,” uzsvēra Konopejevs, piebilstot, ka arī “Nordeku” konkursa nolikums “ne īpaši apmierināja, bet visiem pārvadātājiem bija vienādas iespējas startējot”.
Viņš arī pauda pārliecību, ka neviens iepriekš nedomāja, ka tik lieli uzņēmumi kā “CATA”, “VTU Valmiera” vai “Ventspils reiss” kļūs par zaudētājiem, “tāpēc sabiedrība ir uzkurbulēta un spriež par visu ko”. Konopejevs arī uzsvēra, ka LPPA nerīkojas godīgi, jo asociācijai būtu jāpārstāv visi.
Tāpat viņš neizslēdza iespēju, ka “Nordeka” no asociācijas varētu izstāties, jo visiem pārvadātājiem, kuri ir iestājušies asociācijā, jābūt līdzīgām tiesībām.
Savukārt, ja konkursa rezultāti tiktu atcelti, “Nordeka” lemtu par vēršanos tiesā.
AS “Rēzeknes autobusu parks” valdes loceklis Vasīlijs Smuļš aģentūrai LETA arī pauda neizpratni, kāpēc LPPA pašreiz ir sadalījusies un lobē vienas trešdaļas biedru intereses, pasakot, ka tie, kuri uzvarēja, nav godīgi.
Viņš stāstīja ka konkusā pirms 12 gadiem zaudēja “Rēzeknes autobusu parks”, bet toreiz LPPA uzskatīja, ka ar to ir jāsamierinās, jo citi lielie uzvarēja, tāpēc šoreiz rada neizpratni šī dažu biedru aizstāvēšana. Smuļs arī skaidroja, ka pašreiz notiek četru lielu uzņēmumu lobēšana. Tiekot stāstīts, ka šie lielie uzņēmumi ir nomaksājuši vairāk nodokļos nekā citi, bet “tas ir tikai tāpēc, ka viņi iepriekšējā konkursā ieguva lielāku tīkla daļu”, pauda Smuļs, piebilstot, ka tagad “Rēzeknes autobusu parks” varēs nomaksāt nodokļos vairāk.
Viņš arī stāstīja, ka uzņēmumi, kuri zaudējuši bija “uzgriezuši” cenas divreiz augstākas nekā uzvarētāji. Smuļs kā piemēru minēja, ka “viņi cerēja, ka uz valsts rēķina varēs katrus četrus gadus jaunus autobusu pirkt”, savukārt “Rēzeknes autobusu parks”, autobusu plāno mainīt tikai katrus astoņus gadus.
“Uzskatu, ka LPPA rīcība ir nepieņemama. Konkurss bija ļoti godīgs, mūsu pieteikumu pārbaudīja astoņas reizes. Pārbaudīja, kur mēs ņemsim naudu, pat kad mēs eļļu mainīsim,” teica Smuļs.
Viņš arī uzsvēra, ka daži uzņēmumi nemaz necentās sagatavot kvalitatīvus pieteikumus, jo paļāvās uz to, ka viņus jebkurā gadījumā pieņems konkursā.
Uz jautājumu, vai “Rēzeknes autobusu parks” apsver izstāties no LPPA, Smuļs atbildēja “Nu protams!”.
Savukārt “Liepājas autobusu parka” vadītājs Leonīds Krongorns aģentūrai LETA teica, ka LPPA aicinājums atcelt konkursa rezultātus viņam ir jaunums, un viņš neredz pamatotu iemeslu to darīt.
Viņš arī pauda, ka konkursa nolikums bija vienāds visiem uzņēmumiem.
“Mēs esam asociācijas biedrs, bet tas nav mūsu viedoklis,” pauda Krongorns.
Viņš uzsvēra, ka LPPA vēstulē paustie pārmetumi ir nevietā. “Jānorāda, ka Latvijā spēkā joprojām ir Publisko iepirkumu likums, kas, atšķirībā no Ministru prezidenta, regulē publisku konkursu gatavošanu, norisi, un paredz to atcelšanu, ja atcelšanai ir būtiski iemesli,” atgādināja Krongorns.
Viņa ieskatā, LPPA motivācija rakstīt vēstuli Ministru prezidentam neliecina par pārdomātu rīcību asociācijas biedru interesēs, un neliecina par asociācijas prezidenta profesionalitāti, rakstot amatpersonai, kuras kompetencē nav ne gatavot konkursa nolikumu, ne konkursu izsludināt, ne konkursu atcelt. “LPPA valdes rīcību noteikti rosināsim vērtēt nākamajā biedru sanāksmē un rezultātā lemsim par vajadzību no LPPA izstāties,” piebilda Krongorns.
“Liepājas autobusu parka” vadītājs teica, ka konkursu jautājumus šādi nerisina – ir noteikta procedūra, ir iespējas apstrīdēt konkursa nolikumu, ir iespējas apstrīdēt konkursa rezultātus Iepirkumu uzraudzības birojā, kā kompetencē ir izvērtēt sūdzību pamatotību.
Nolikums atklātajam konkursam “Par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā” tika gatavots vairāk nekā gadu, un LPPA, tāpat kā Sabiedriskā transporta padome, Autotransporta direkcija un Satiksmes ministrija, bija iesaistīta šajā procesā.
Nolikums ir tāds, kurā kompromisu rezultātā ņemtas vērā ļoti dažādas prasības un intereses, un tā līdzautori ir arī LPPA. Noteikumi konkursā ir vieni un tie paši visiem pretendentiem un konkurence ir nežēlīga, uzsvēra Krongorns.
Konkursā neuzvarējušo dalībnieku vidū ir pašvaldību uzņēmumi, kuri pēdējoreiz sabiedrisko pasažieru pārvadājumu iepirkumos startēja 2009.gadā. Šiem uzņēmumiem nav līdz šim bijusi motivācija pētīt konkursus un tos regulējošo Publisko iepirkumu likumu, izteicās Krongorns.
“Turpretī “Liepājas autobusu parks” konkursos cīnās nepārtraukti – turklāt gan Latvijā, gan Igaunijā, gan Lietuvā. Pēdējo desmit gadu laikā mums veidojusies milzīga pieredze konkursu nolikumu un prasību vērtēšanā, un spējā tos izpildīt, sekojot jaunākajām tendencēm, modernizējot autobusu parkus pasažieru interesēs, nodrošinot kvalitatīvu un konkurētspējīgu pakalpojumu,” norādīja Krongorns.
“Redzot konkursa rezultātus, rodas pamatots jautājums – kādēļ tādā biznesā kā reģionālie pasažieru pārvadājumi, vispār jāpiedalās pašvaldību uzņēmumiem, vadājot savus iedzīvotājus uz citām pašvaldībām, ja šo biznesu spēj kvalitatīvi nodrošināt privātais sektors, vai, piedaloties iepirkumos lotē ietvertās pašvaldībās, kuras nav šī uzņēmuma dalībnieki. Iespējams, šī konkursa rezultāti ir likumsakarīgs iznākums,” pieļāva “Liepājas autobusu parka” vadītājs.
Kā ziņots, LPPA prezidenta Ivo Ošenieka vārdā nosūtījusi vēstuli ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) norādot, ka reģionālo pasažieru pārvadājumu iepirkuma nolikums bija izstrādāts neprofesionāli un konkursa procedūra ir jāpārtrauc, sagatavojot jaunu iepirkumu atbilstoši valsts ekonomiskai izaugsmei un finanšu iespējām.
Tāpat ziņots, ka konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu 16 maršrutu tīkla daļās jeb lotēs kopumā tika saņemti 40 piedāvājumi, kurus iesniedza 15 pretendenti. Konkursā izraudzīti uzvarētāji 12 lotēs.
Lotē “Bauska” uzvarējusi “Nordeka”, lotē “Daugavpils, Krāslava” – “Daugavpils autobusu parks”, lotē “Gulbene, Alūksne, Balvi” – apvienība “Nordeka” un “Sabiedriskais autobuss”, lotē “Jelgava, Dobele” – “Liepājas autobusu parks”, lotē “Kuldīga, Saldus” – “Sabiedriskais autobuss”, lotē “Liepāja” – “Liepājas autobusu parks”, lotē “Madona” – “Tukuma auto”, lotē “Pierīga” – apvienība “Liepājas autobusu parks”, “Sabiedriskais autobuss” un “Nordeka”, lotē “Rēzekne, Ludza” – “Rēzeknes autobusu parks”, lotē “Talsi, Tukums” – “Talsu autotransports”, lotē “Valmiera, Valka, Smiltene” – apvienība “Sabiedriskais autobuss” un Lietuvas uzņēmums “Vlasava” bet lotē “Ventspils” – “Talsu autotransports”.
Ņemot vērā, ka četrās daļās – “Cēsis”, “Jēkabpils, Preiļi, Līvāni”, “Limbaži, Sigulda” un “Ogre, Aizkraukle” – visu pretendentu sagatavotie piedāvājumi neatbilda iepirkuma nolikuma prasībām, tuvākajā laikā tiks sludināts jauns konkurss. Lai nodrošinātu sabiedriskā transporta pakalpojumu nepārtrauktību šajās maršrutu tīkla daļās, tiks pagarināts līgums ar esošajiem pārvadātajiem vai tiks izvēlēts pārvadātājs uz laiku, kamēr stāsies spēkā jaunais līgums, kas tiks noslēgts ar pretendentu, kas uzvarēs šajā konkursā.
Tuvākajā laikā ATD iepazīstināšot valdību ar informatīvo starpziņojumu par konkursa rezultātiem un ietekmi uz valsts budžetu 10 gadu griezumā.
Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrība (LAKRS) aicināja satiksmes ministru Tāli Linkaitu (JKP) un ATD sniegt plašu un izsmeļošu informāciju par to, cik lielā mērā iepirkumā par reģionālo pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu ir vērtēta uzņēmēju sociālā atbildība un godīga nodokļu nomaksa. Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzdevis satiksmes ministram skaidrot reģionālo pārvadājumu konkursu.
IUB jau iesniegtas 11 sūdzības par šo konkursu. Tās iesnigusi AS “Cata”, SIA “Dobeles autobusu parks” un SIA “Jelgavas autobusu parks”, SIA “Norma-A”, “Tukuma auto”, SIA “Ventspils reiss”, SIA “Jēkabpils autobusu parks”, SIA “Gulbenes autobuss” un SIA “Balvu autobuss”, kā arī SIA “VTU Valmiera”. Sūdzību izskatīšanas termiņš vēl nav noteikts.