Latvijā šogad ievāktajam graudu ražas apmēram izšķirošie būs laika apstākļi jūlija pēdējās desmit dienās un augusta pirmajā dekādē, no kuriem būs atkarīgs, cik sekmīgi visu labības ražu izdosies novākt, aģentūrai LETA sacīja graudkopības kooperatīva “Latraps” valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.
“Būtiskākais, kāda būs jūlija pēdējā un augusta pirmā dekāde. Ja ir saulains laiks, kas ļauj ražu, arī sagāzto, sekmīgi nokult, viss būs kārtībā. Ja tobrīd līs, zemniekam būs jāizsver, ko no izaudzētā nokult un ko atstāt uz lauka,” sacīja eksperts, piebilstot, ka veldrē sakritušas labības kulšana ir četras reizes lēnāka nekā ierasts, vēsta LETA.
Viņš atzina, ka Zemgali, kurā jūnijā bijis liels mitruma deficīts, pēdējā laikā skārušas divas lielākas lietus gāzes – vienā no naktīm īsi pirms Jāņiem un šonedēļ, kad bija liels gāziens ar stipru vēju. “Pēdējās lietusgāzes skāra 60% Lietuvas, šķērsoja Zemgali un aizvirzījās uz Rīgu,” sacīja Ruža.
Ruža piebilda, ka nokrišņos šovasar visvairāk cietušas tieši graudaugu platības Zemgalē, kur daudzviet labība sagāzta veldrē. Taču pret šo risku varēja apdrošināties. “No vienas puses, veldre nav katastrofa. Tas nozīmē, ka vārpa ir smaga un tajā ir graudi. No otras puses, labība sagāzta nedaudz par agru, jo graudi vēl nav piebrieduši,” sacīja Ruža.
Taujāts, kā tas varētu ietekmēt potenciālo ražas apmēru, “Latraps” valdes priekšsēdētājs teica, ja barības vielu piegāde vārpai no saknēm turpmāk tiks traucēta, var būt potenciālās labības ražas samazinājums. Tāpēc galvenais, lai turpmāk vārpas tiktu apgādātas ar barības vielām un graudi paspēj pilnībā izveidoties.
Citus Latvijas reģionus neskāra tik milzīgs vējš un tik daudz nokrišņu, viņš sacīja. Kopumā laika apstākļi patlaban graudaugu attīstībai ir labi – saule uzspīd, ir mēreni silts un ne ļoti karsts. Nedaudz par karstu varētu būt kviešiem Daugavpils pusē, kur ceturto nedēļu ar izmaiņām ir +26 grādi, bet citādāk Latvijā ir tīri laba situācija.
LETA jau ziņoja, ka saskaņā Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītāja Oskara Baloža teikto nesenajās lietavās un stiprajā vējā visvairāk cietušas graudaugu platības Zemgalē, kur daudzviet labība ir sagāzta veldrē.