2020.-2021.gada kalendārās ziemas vidējā gaisa temperatūra Latvijā varētu būt tikai vienu vai divus grādus augstāka par normu, liecina Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra publiskotā prognoze.
Ja šī prognoze piepildīsies, gaidāmā ziema būs aptuveni četrus grādus vēsāka par pagājušo ziemu, kas kļuva par siltāko Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē. 2019.-2020.gada kalendārās ziemas vidējā gaisa temperatūra sasniedza +2,7 grādus, par 1,7 grādiem pārspējot iepriekšējās siltākās – 1924.-1925.gada – ziemas rekordu, vēsta LETA.
Jaunākās sezonālās prognozes, kas balstītas uz Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra datiem, liecina, ka visu tuvāko mēnešu – septembra, oktobra, novembra, decembra, janvāra, februāra un marta – vidējā gaisa temperatūra gaidāma pusgrādu līdz divus grādus virs normas.
Iepriekš prognozes vēstīja, ka gaidāmā ziema būs kādus divus grādus vēsāka par 2019.-2020.gada ziemu.
Nokrišņu daudzums caurmērā tiek prognozēts atbilstošs daudzu gadu vidējam lielumam. Siltās jūras un valdošo rietumu vēju ietekmē Kurzemē, īpaši atklātas jūras piekrastē, tiek prognozēts lielāks nokrišņu daudzums. Novembris visā valstī varētu būt sausāks nekā parasti.
Atšķirībā no iepriekšējās ziemas, kad laikapstākļus Ziemeļeiropā teju nepārtraukti noteica Atlantijas cikloni, 2020.-2021.gada ziemā palaikam tiek prognozēti anticikloni, kas periodiski apturēs silta un mitra gaisa ieplūšanu no Atlantijas okeāna.