Nākamgad plānots apstiprināt jaunu kārtību un kritērijus, kādā tiek piešķirtas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas un tiek sertificēti sporta speciālisti.
Aģentūrai LETA Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) norādīja, ka tāpat nākamajā gadā tiks apstiprinātas Sporta politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam, kas nosaka sporta politikas vidēja termiņa mērķus, pamatprincipus, virzienus, mērķgrupas un prioritātes, rīcības virzienus un uzdevumus sporta politikas mērķu sasniegšanai un problēmu risināšanai.
Vienlaikus iecerēts izstrādāt grozījumus Sporta likumā, pilnveidojot sporta nozares finansēšanas un pārvaldības modeli, kā arī veikt citus aktuālus grozījumus.
IZM informēja, ka 2021.gadā tiks ieviests pilnveidots sporta finansējuma administrēšanas un sporta nozares pārvaldības process, nodrošinot sporta nozarei būtisku programmu un pasākumu ilgtspēju, veicinot sporta politikas mērķu sasniegšanu.
Tāpat nākamgad tikšot pilnveidots sporta nozares tiesiskais regulējums, kā arī paaugstināta sportam paredzēto valsts budžeta līdzekļu izlietojuma efektivitāte.
IZM iecerēts arī pilnveidot sporta nozares kapitālsabiedrību jeb valsts nacionālo sporta bāzu pārvaldību, nodrošinot pārvaldības funkcijas centralizāciju, tādējādi veicinot resursu efektīvāku izmantošanu un sporta bāzu ilgtspēju, pauda ministrijā.
Vienlaikus, attīstot Daugavas stadionu, 2021.gadā turpināsies Daugavas stadiona attīstības projekts.
Savukārt komentējot šajā gadā paveikto, IZM uzsvēra, ka 2020.gadā izstrādāts Sporta politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam projekts, kurš nodots sabiedriskai apspriešanai. Iesaistot plašu sporta nozares ekspertu loku, tajā definēti sporta politikas mērķi, prioritātes, rīcības virzieni, veicamie izdevumi un sasniedzamie rezultāti.
Tāpat veikts sporta nozares finansēšanas un pārvaldības modeļa izvērtējums un sagatavoti priekšlikumi tā pilnveidei. IZM skaidroja, ka šogad ir sagatavoti priekšlikumi sporta nozarei stratēģiski svarīgu lēmumu pieņemšanai, kā arī priekšlikumi par sporta nozares prioritātēm, tai skaitā sporta nozares budžeta prioritātēm.
Savukārt, veicinot valsts sporta infrastruktūras objektu attīstību, turpinātas investīcijas valsts nozīmes sporta infrastruktūras attīstības projektu īstenošanai, piebilda ministrijā.
Jau ziņots, ka IZM ir izstrādājusi septiņus kritērijus prioritāro sporta veidu noteikšanai, kur katram ir sava metodika, iepriekš Saeimas Sporta apakškomisijas sēdē sacīja IZM Sporta departamenta direktors Edgars Severs.
Pirmais no kritērijiem ir “Sasniegumi”. Šajā jomā, IZM ieskatā, būtu svarīgi sportistu un komandu sasniegumi sporta veidā pieaugušo līmenī, vienlaikus sasaistot sasniegumu ar sporta veida prestižu pasaulē un interesi par sporta veidu Latvijā. Kā otrs kritērijs noteikts “Nākotnes potenciāls”, kurā noteicošais būtu sportistu un komandu sasniegumi jauniešu un junioru līmenī.
Trešais kritērijs ir “Jaunatne”, kur loma ir iesaistīto jauniešu skaitam sporta veidā Latvijā. Ceturtais kritērijs ir “Masveidība”, kur noteicošais ir sportistu skaits, kas nodarbojas ar sporta veidu. Pie šī punkta Severs atzīmēja, ka nepieciešams diskutēt par sportistu licencēšanas ieviešanu visās sporta federācijās, lai precīzi uzskaitītu sportistu skaitu.
Šobrīd problēma esot sportistu skaita reģistrēšanā, jo federācijām ir atšķirīgi uzskaites kritēriji. IZM ieskatā, sportistu licencēšana būtu vienots veids, kā uzskaitīt sportistus un iegūt objektīvus datus.
Piektais kritērijs ir “Sacensības Latvijā”, kur svarīgs būtu federāciju darbības izvērtējums, bet sestajā kritērijā – “Vienlīdzība” – loma būtu abu dzimumu pārstāvniecībai un vienlīdzīgām iespējām sporta veidā. Pēdējais jeb septītais kritērijs ir “Pieejamība”, kas aplūko sporta veidam nepieciešamo infrastruktūru, sporta klubu darbību reģionos un citus aspektus.
