Ir svarīgi pēc iespējas īsā laikā panākt divu trešdaļu iedzīvotāju brīvprātīgu vakcinēšanu pret Covid-19, lai situācija uzlabotos, tikšanās laikā ar Latvijas Jauno ārstu asociācijas vadītāju Artūru Šilovu un bijušo asociācijas vadītāju Kārli Rāceni sacīja Valsts prezidents Egils Levits.
Valsts prezidenta kancelejas pārstāve Justīne Deičmane informēja, ka prezidents šodien attālināti tikās ar Šilovu un Rāceni, lai uzklausītu abu jauno ārstu vērtējumu par cīņu ar Covid-19 Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā un Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, kā arī ierosinājumus par vakcinācijas plānu un medicīnas personāla piesaisti slimnīcām.
Prezidents izteica interesi arī par ārstu skatījumu uz vakcinācijas programmas dažādiem aspektiem, un sacīja, ka “vakcinācija pret Covid-19 ļaus pasargāt apkārtējos cilvēkus un mūs pašus, un mums pēc iespējas ātrāk un efektīvāk ir nepieciešams izpildīt vakcinācijas programmu,” viņš pauda.
Toties Šilovs un Rācenis pauda pārliecību, ka ir jābūt vēl stingrākiem epidemioloģiskiem ierobežojumiem uz dažām nedēļām, kas ļautu mērķtiecīgāk apstādināt vīrusa izplatību. Tāpat viņi uzsvēra, ka plašāk ir jāsniedz informācija arī krievu valodas informatīvajā telpā Latvijā, kur informācija bieži vien nenonāk tieši un nepastarpināti, tā vietā radot augsni dezinformācijai.
Abi ārsti tikšanās laikā apstiprināja, ka slimnīcās darbinieki saņem plānotās piemaksas par darbu ar Covid-19 pacientu ārstēšanu, taču stimuls būtu arī papildu atvaļinājuma iespēju saņemšana, veselības apdrošināšana vai citi palīginstrumenti, kas ļautu medicīnas personālam atgūt spēkus.
Šilovs un Rācenis sarunā pievērsās jautājumam par sabiedrības izpratni. Jaunie ārsti izteica vairākus ierosinājumus, piemēram, esot nepieciešams īss izglītošanas kurss visiem ārstiem par vakcināciju pret Covid-19, jo daudzviet valda stereotipi un dezinformācija. Prezidents bija vienisprātis, ka “jākliedē maldinoša izpratne un dezinformācija par šiem jautājumiem, jo tas ir svarīgi visas sabiedrības veselībai”.
Tāpat jaunie ārsti rosināja, ka laikā, kad veselības aprūpē trūkst ārstu un lielā mērā ikdienas darba nodrošināšanā ir iesaistīti arī rezidenti, ir steidzami jāpārskata lēmumi, lai pakāpeniski izbeigtu rezidentūru par maksu. “Ir jāturpina konsekventi ieguldīt veselības aprūpē un medicīnas darbinieku atalgojumā, lai veidotu ilgtspējīgu veselības aprūpes sistēmu,” viņi pauda.
Jaunie ārsti arī vērsa uzmanību uz to, ka arī pēc krīzes pārvarēšanas ar vīrusa ierobežošanu ir jārēķinās ar lielu noslodzi plānveida veselības aprūpes nodrošināšanā, ņemot vērā, ka cīņas ar vīrusu dēļ daudzi pakalpojumi šobrīd ir slēgti.