Šī gada pašvaldību vēlēšanās Liepājā otro reizi pēc kārtas visvairāk balsu ieguvusi Liepājas partija, kurai seko Latvijas Reģionu apvienība (LRA), kuru līderi ir attiecīgi bijušais pilsētas mērs Uldis Sesks un esošais mērs Jānis Vilnītis.
Arī 2017.gada pašvaldību vēlēšanās Liepājā visvairāk balsu ieguva bijušā Liepājas domes priekšsēdētāja Seska vadītā Liepājas partija, kā arī Vilnīša pārstāvētā LRA. Līdz ar to šogad abas partijas vēlēšanu rezultātā spējušas saglabāt pārliecinošu vairākumu, vēsta LETA.
Liepājas partiju vēlēšanās atbalstīja 5519 jeb 41,19% balsstiesīgo, kuras saraksta līderi ir Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks, domes deputāts Gunārs Ansiņš, SIA “Liepājas tramvajs” sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Rjabcevs un Sesks. Sesks gan no trešās vietā sarakstā vēlēšanu rezultātā pakāpies uz otro pozīciju.
LRA atbalstu pauda 4143 jeb 30,92% vēlētāju. Šī saraksta līderi ir Vilnītis, Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas deputāts Atis Deksnis un Liepājas pilsētas domes deputāts Modris Šveiduks.
Trešo vietu Liepājas pilsētā ieņem “Saskaņa”, kuru atbalstīja 1583 jeb 11,81% vēlētāju. Šo sarakstu pārstāv jurists Indulis Jankovskis, Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas deputāti Pāvels Sereda un Helēna Geriloviča. Ar 806 jeb 6,01% atbalstu seko apvienotais saraksts, kas sastāv no politiskajiem spēkiem “Kustība “Par!””, “Jaunā vienotība” un “Progresīvie”. Šī saraksta pirmie trīs līderi ir bijusī Saeimas deputāte, šā brīža Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāre Dace Bluķe, Liepājas Raiņa, 6.vidusskolas direktors Kārlis Strautiņš un Liepājas Universitātes vides laborante Sintija Ozoliņa.
Piecu procentu barjeru izdevies pārvarēt arī Nacionālajai apvienībai, par kuru vēlējuši 676 jeb 5,04% balsstiesīgo. Šīs partiju apvienības līderi ir Liepājas simfoniskā orķestra valdes loceklis Uldis Lipskis, finanšu un uzņēmējdarbības uzsākšanas konsultants Ilgvars Skrīvers, kā arī Saeimas deputāta palīgs Artūrs Butāns.
Liepājas pilsētā kopumā reģistrēti 46 506 balsstiesīgie, no kuriem vēlēt devās 13 413 jeb 28,84% iedzīvotāji.
Jau ziņots, ka pašvaldību vēlēšanās, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri nobalsoja iepriekšējā balsošanā, nobalsojuši kopumā 327 938 iedzīvotāji jeb 34,01% balsstiesīgo, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) jaunākie apkopotie dati.
Tostarp sestdien no plkst.7 līdz 20 nobalsojuši 203 243 vēlētāji jeb 21,08% balsstiesīgo iedzīvotāju.
CVK vadītāja Kristīne Bērziņa šovakar preses konferencē paziņoja, ka tā ir vēsturiski zemākā vēlētāju aktivitāte pašvaldību vēlēšanās.
Lielākā aktivitāte vēlēšanās bijusi Vidzemē, kur kopumā nobalsojuši 36,61% balsstiesīgo iedzīvotāju.
