Šonedēļ Rīgas apgabaltiesā iesniegta prasība pret 14 AS “Ventspils nafta” (VN) amatpersonām, prasot no tām piedzīt 90 miljonu ASV dolāru jeb 44,01 miljona latu zaudējumus saistībā ar VN meitas kompānijas Ventspils nafta termināls (VNT) kapitāla daļu pārdošanu.
Rīgas apgabaltiesas preses sekretāre Evita Naglinska aģentūrai LETA sacīja, ka prasību saskaņā ar Komerclikumu VN vārdā iesniedzis tās akcionāra “Latvijas Naftas tranzīts” (LNT) pārstāvis Mārtiņš Kvēps.
LNT pārstāv tā dēvēto Ventspils mēra Aivara Lemberga oponentu nometni un kopā ar vairākiem lieliem uzņēmumiem iesaistīts Ventspils taranzītbiznesa konfliktā.
Prasība vērsta pret VN amatpersonām Olgu Pētersoni, Ilvu Purēnu, Gunti Tīrmani, Aldi Āķi, Denisu Kremu, Māri Gaili, Vladimiru Krastiņu, Gintu Laiviņu-Laivenieku, Polu Malholandu, Ešliju Nīliju, Vladimiru Solomatinu, Mamertu Vaivadu, Andri Vilcmeieru un Ansi Sormuli.
VN preses sekretāre Gundega Vārpa šādu rīcību nodēvēja par negodīgas konkurences mēģinājumiem no LNT lielākā akcionāra AS “Ventbunkers” puses, kurš jau iepriekš VNT kapitāldaļu pārdošanas darījumu bija apstrīdējis tiesā, taču prāvu zaudēja.
Nu, izmantojot likumdošanas normas, “Ventbunkers” ar sev piederošas kompānijas LNT palīdzību cenšas īstenot negodīgas konkurences darbības, uzskata VN. Jāņem arī vērā, ka kopš brīža, kad “Ventbunkers” neapkalpo VN piederošo dīzeļdegvielas cauruļvadu, tā darbības rezultāti ir būtiski pasliktinājušies un nu tas cenšas kaitēt citu uzņēmumu darbībai, norādīja Vārpa.
Kā ziņots, Konkurences padome pagājušā gada sākumā atļāva starptautiskā enerģētikas koncerna “Vitol” Kiprā reģistrētajai meitassabiedrībai “Euromin Holdings” iegūt izšķirošu ietekmi VNT. Apvienošanās rezultātā “Euromin Holdings” kļuva par 49% VN piederošo VNT kapitāla daļu īpašnieku. Pārējie 51% kapitāla daļu palika VN rīcībā.
Kā uzsvēra Vārpa, šī uzņēmumu noslēgtā sadarbība esot izrādījusies ļoti veiksmīga, ko pierādot pārkrautās produkcijas apjoma un darbības rezultātu pieaugums.
No ekonomiskā viedokļa LNT, kā VN akcionāram, vajadzētu būt apmierinātam ar šī darījuma rezultātiem, norādīja Vērpa.
Naglinska informēja, ka līdz šim vēl nav pieņemts lēmums, vai 2.janvārī apgabaltiesā iesniegto prasības pieteikumu pieņemt un ierosināt civillietu.
VN padomes priekšsēdētājs Solomatins aģentūrai LETA sacīja, ka nav informēts par LNT prasības būtību. Viņš apliecināja, ka LNT iepriekš gan brīdinājusi VN par iespējamu tiesvedību, tomēr viņš nevarēja apstiprināt, ka brīdinājums bijis saistīts ar šo konkrēto prasību.
Prasības pamatojumu no Kvēpa aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies uzzināt.
Jau ziņots, ka starptautiskā naftas un gāzes tirdzniecības kompānija “Vitol Group” ar tās meitasuzņēmuma “Euromin Holdings” starpniecību valstij piederošo VN akciju izsolē 2006.gada oktobrī iegādājās lielāko daļu jeb aptuveni 36 miljonus VN akciju, kas veido 34% no VN pamatkapitāla.
Ventspils mēra Aivara Lemberga oponenti kontroli “Ventbunkerā” pārņēma 2006.gada vasarā.
“Ventbunkeru” savulaik uzskatīja par centrālo uzņēmumu Ventspils tranzīta biznesā. Tam piederēja kontrolpakete LNT, kas savukārt bija 48,89% VN akciju īpašniece. VN koncernā ietilpst tādi uzņēmumi kā SIA “Ventspils Naftas termināls” (VNT), AS “Latvijas kuģniecība”, AS “Preses nams”, SIA “Mediju nams” un citi.
Iepriekšējās LNT vadības darbību rezultātā kompānijai atlikuši vairs tikai 38% slēgtās emisijas VN akciju. Jaunā LNT vadība Kvēpa vadībā jau sākusi juridisku cīņu par šo akciju atgūšanu.
Saskaņā ar “Ventbunkera” un tiesu sniegto informāciju uzņēmuma kontrolpakete – 58,15% akciju – pieder Nīderlandē reģistrētajai firmai “Yelverton Investment”. Šīs firmas īpašnieki nav zināmi, bet masu medijos minēta neoficiāla informācija, ka starp tiem ir galvenokārt Ventspils tranzītbiznesā iesaistītie uzņēmēji.
“Ventbunkera” akcionāri ir arī Olafa Berķa firmai “N&J” pilnībā piederošais SIA “Kement” – 13,33%, Oļega Stepanova kontrolētais AS “Topmar Baltic Investments” – 13,34%, kompānija “IAG Industrieanlagen Gesellschaft mbH” – 9,6% un tās meitasfirma SIA “IAG” – 3,6%. “IAG” ir “Yelverton Investments B.V.” piederoša kompānija.
“Ventbunkera” akcionāre ar 1,39% ir arī AS “Optima Management”, kuru saskaņā ar neoficiālu informāciju kontrolē padomes priekšsēdētājs Jānis Blaževičs, ar 0,28% – AS “Investment Activity”, kas pieder Igoram Skokam un Genādijam Ševcovam, bet Lembergu ģimenei pieder 0,27% akciju.