Tā kā vēl joprojām Latvijā nav izveidojusies pastāvīga sniega sega un mežacūku medības ir apgrūtinātas, Valsts meža dienests līdz februāra beigām nolēmis pagarināt mežacūku medību termiņu.
Lēmums pieņemts ziemai neraksturīgo laika apstākļu dēļ, kas daudziem mednieku kolektīviem radījis problēmas. Mežacūku populācija ir visai liela, un daudzviet šie dzīvnieki ir tik lielā skaitā, ka vasarā nopietni apdraud lauksaimniecību.
Iesaka izvērtēt taktiku
Tomēr medniekiem jāņem vērā, ka visu sugu dzīvnieku mātītes jau ir grūsnas. Valsts meža dienests šobrīd nedrīkst aizliegt noteiktus medību veidus un tāpēc nevar strikti noteikt, ka jāatturas no medību rīkošanas ar dzinējiem un jāmedī tikai uz gaidi. Tomēr speciālisti iesaka rūpīgi izvērtēt dzinēju medību rīkošanas taktiku. Vajadzētu atturēties no aktīvas meža dzīvnieku tramdīšanas, jo tas var radīt nevēlamas sekas ne tikai mežacūku populācijai, bet pilnīgi visiem mežā dzīvojošajiem zvēriem.
Dzenot mastos, nevajadzētu izmantot lielus un spēcīgus dzinējsuņus, piemēram, laikas, no kuriem meža dzīvniekiem ir ļoti grūti aizbēgt.
Ja uzsnigs sniegs, ļoti rūpīgi jāpēta pēdas un jācenšas medīt tajās vietās, kur pulcējas sivēni un kuiļi, saudzējot sivēnmātes. Labāk izvēlēties gaides medības, medījot no tornīšiem, kad var labi aplūkot dzīvniekus un izlemt, kurš šaujams, bet kurš saudzējams. Turklāt, medījot šādā veidā, dzīvniekus tik ļoti nesabiedē un viņi nepamet apvidu, kur līdz tam mituši. Uz balta fona labi var saredzēt tumšos dzīvniekus. Ja sniega tomēr nebūs, jāizmanto pilnmēness naktis, jo mežacūkas no biezokņiem iznāk ļoti vēlu un ir ļoti grūti saskatāmas.
Sniega var arī nebūt
Mežacūku medību termiņš ir ļoti garš – no 1. maija līdz 31. janvārim. Siltas ziemas var kļūt par arvien biežāku parādību, tāpēc medniekiem vajadzētu labāk plānot savu darbību un neatlikt mežacūku medības uz pēdējo brīdi, cerot uz sniegu.
Katru gadu individuāli jāizvērtē, cik ātri pieaug tā gada sivēni un kad viņus lietderīgi sākt medīt. Jau kopš mežacūku medību sezonas sākuma nevajadzētu aizmirst pērnā gada sivēnus, kuri pa gadu jau krietni paaugušies. Augustā un septembrī tieši sivēnu medības lauksaimniecības kultūru postījumu vietās mežacūkas visvairāk atbaida no laukiem. Turklāt jaunie dzīvnieki parasti nodara vislielāko postu, nevis atsevišķi klejojošie lielie mežakuiļi.
