“Ja es šodien līdzdarbošos attīstības stratēģijas izstrādē, man varbūt nebūs jāžēlojas par manu pensiju, bērnu skolas programmu vai reģionālo ceļu plānojumu,”– šādam domu gājienam iedzīvotājus rosina tās veidotāji.
“Ko darīsiet 2009. gada Ziemsvētkos?” Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors antropologs Roberts Ķīlis vaicāja konferences “Lauki. Lauksaimniecība. Nauda. Kam un kā tērējam?” dalībniekiem. Vairums izbrīnā raustīja plecus, citi nosauca dažas šo svētku tradicionālās izdarības. Uz profesora nākamo jautājumu – “Ko darīsiet 2030. gada jūlijā?” – gan nebija nevienas konkrētas atbildes.
Valsts mērogā esot svarīgi plānot ilgtermiņā, tāpēc viņa vadībā tiek izstrādāta Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija (LIAS). Tās projekts “Latvija 2030. Tava izvēle” izsludināts kā sabiedrības līdzdalības pasākums, un ikviens ir aicināts “pateikt, kādā Latvijā viņš vēlas dzīvot, un ieteikt, kā šādu Latviju veidot”.
Nedod pareizās atbildes
“Stratēģiskas vadlīnijas par valsts attīstības virzieniem ilgākā laika posmā nepieciešamas ikvienam iedzīvotājam, domājot par savu, savu bērnu un bērnubērnu nākotni. Uzņēmējiem šāds valsts izaugsmes redzējums ļaus mērķtiecīgāk un efektīvāk plānot savas aktivitātes, jauniešiem – izvēlēties nākotnes profesiju. Valdībai sabiedrībā izdiskutēta un atbalstīta valsts izaugsmes vīzija ļaus īstenot konsekventu valsts attīstības politiku,” akcentē reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns.
Darbs pie LIAS uzsākts pagājušajā gadā. Dažādu nozaru eksperti R. Ķīļa vadībā analizējuši attīstības procesus sabiedrībā un tautsaimniecībā. Iespējamie valsts attīstības scenāriji tikšot veidoti, plaši izdiskutējot stratēģiskās dilemmas. R. Ķīlis atzīst: “Mums nav pareizo atbilžu vai izstrādāts pareizais Latvijas attīstības scenārijs. Šī nav stratēģijas sabiedriskā apspriešana. Mēs nākam pie cilvēkiem ar jautājumiem par to, kāda rīcība ir labāka. No atbildēm ir atkarīgs, kādu Latvijas nākotni veidosim.”
Ilgtspējīgas attīstības galvenais princips – realizēt mūsu pašreizējās vajadzības, nenoplicinot vidi un resursus un tādā veidā rūpējoties, lai mūsu rīcības sekas neierobežotu nākamo paaudžu izvēles iespējas un dzīves kvalitāti. Tai pašā laikā ir jādomā, kā attīstīt ekonomiku, lai nezaudētu konkurētspēju pasaulē. Mums ir jāmeklē šie spēka punkti un jāplāno, kā tos attīstīt, motivē LIAS veidotāji.
Laimi sniedz piederība
Lai pateiktu, ko mainīt, katram vispirms jānovērtē pašreizējā situācija, un R. Ķīlis uzskata, ka viens no kritērijiem ir cilvēka apmierinātība. Viņš izpētījis, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 52 procenti – ir apmierināti ar savu dzīvi, bet neapmierināti – gandrīz 25 procenti. Pārējiem esot grūti to novērtēt. Turklāt puse no iedzīvotājiem pilnīgi vai daļēji piekrītot apgalvojumam: šodien daru tikai to, kas nepieciešams uzreiz, par nākotnes problēmām parūpēšos vēlāk.
“Mūsdienu pētījumi par cilvēku laimi un labklājību liecina, ka ne vienmēr materiālās labklājības pieaugums rada laimīgāku cilvēku sabiedrību,” pauda profesors. ASV veikts pētījums liecina, ka, iekšzemes kopproduktam pieaugot aptuveni trīs reizes, apmierinātības līmenis 50 gadu laikā palicis nemainīgs.
Latvijā visbūtiskāk esot samazināt sociālo nevienlīdzību, lai materiālās labklājības pieaugums vairotu apmierinātību ar dzīvi visās sabiedrības grupās. Nepieciešams stiprināt iedzīvotāju sociālos tīklus un savstarpējo uzticēšanos, kā arī radīt vidi dažādām pašrealizācijas iespējām. Latvijā esot skaidri redzams, ka uzticība tieši sociālajiem tīkliem ietekmē cilvēka laimes izjūtu. Cilvēki, kuri jūtas laimīgi, lietojot, piemēram, šādus apgalvojumus: “Mana laime ir atkarīga no apkārtējo cilvēku laimes”, “Man ir svarīgi uzturēt harmoniju grupā, kurai piederu”.
Rada atsitiena efektu
Profesors spriež, ka, paplašinot un dažādojot sadarbības tīklus, tajos vajadzētu iekļaut talantus ar atšķirīgām kompetencēm, dažādas sociālās grupas un kompānijas, dažādu kultūru pārstāvjus, valsts institūcijas, lai tie kopā radītu jaunu virsvērtību, ko nav iespējams sasniegt vienatnē. Latvija kā maza un samērā nelielu uzņēmumu valsts nevarot atļauties konfliktējošo konkurenci.
2007. gada nogalē veikta iedzīvotāju aptauja. Vairāk nekā 63 procenti respondentu atzinuši, ka līdz šim nav interesējušies un nav dzirdējuši par ilgtspējīga dzīvesveida jautājumiem, 19 procentu kaut ko par to zinot. Taču vairāk nekā 70 procentu atzīstot, ka viņus ietekmē vides piesārņojums, bet vairāk nekā 60 procentu ietekmējot klimata pārmaiņas, turklāt 68 procenti respondentu būtu gatavi uzsākt šķirot atkritumus uzreiz (nevis nākotnē), lai tos būtu iespējams otrreiz pārstrādāt.
R. Ķīlis uzskata, ka vairums sabiedrības ikdienas plānus un gaitas nerisina un negrasās risināt sabalansēta un nenoplicinoša patēriņa virzienā, un tad rodas atsitiena efekts – arī valsts pārvaldes ilgtspējas iniciatīvas visdrīzāk esot lemtas neveiksmei.
To, ka R. Ķīļa uzskati nav tikai kārtējā teorija, apliecināja minētās konferences runātāju atsaukšanās uz tiem, lietišķās runas par banku un naudas lietām atdzīvinot ar filozofiskiem “piesitieniem”.
Diskusijas par LIAS vispirms notiks reģionālajos, tad nacionālajā forumā. Pēc apstiprināšanas Saeimā tā kļūšot par valsts galveno plānošanas dokumentu ar likuma spēku.
