Prezidentam ir jāatlaiž Saeima, ja to vēlas vismaz puse valsts balsstiesīgo iedzīvotāju. Par šādas normas ierakstīšanu Satversmē ir uzsākta juridiskā procedūra, kuras rezultātu noteiks vēlētāju pilsoniskās aktivitātes un politiķu ambīciju reāla konfrontācija.
Likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” ierosinājusi un Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) iesniegusi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Tās valdes priekšsēdētājs Pēteris Krīgers pamato, ka ir jāmaina pašreizējā kārtība, kad tikai Valsts prezidents var ierosināt Saeimas atlaišanu, jo prezidenti nereti ir cieši saistīti ar valdošo eliti un šādu soli bez tautas spiediena var nespert.
Tāpēc Satversmes 78. un 79. pantam piedāvāta jauna redakcija, ko izstrādājuši juristi bijušā Satversmes tiesas priekšsēdētāja Aivara Endziņa vadībā. Atbalstu tautas tiesībām ierosināt Saeimas atlaišanu jau izteikuši 11 095 vēlētāji, un CVK no 12. marta līdz 10. aprīlim ir izsludinājusi parakstu vākšanu šāda likumprojekta ierosināšanai.
Lai Satversmes grozījumu projektu iesniegtu likumdevējiem, tas mēneša laikā jāparaksta ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 149 064 vēlētājiem. Likumprojekta nonākot Saeimā, iespējami trīs scenāriji. Pirmkārt, tas tiek pieņemts bez izmaiņām un stājas spēkā. Otrkārt, tas tiek noraidīts, treškārt – Saeima tajā izdara izmaiņas. Abos pēdējos gadījumos sekos referendums.
Saeimas politiķu domas par šo iniciatīvu dalās, opozīcija to atbalsta, bet vairākuma pārstāvji ir atturīgāki.
“Uzskatām, ka Satversme ir stūrakmens, un neredzam, ka pārmaiņu veikšana tajā notiktu pārdomāti,” Tautas partijas (TP) viedokli izklāsta tās preses sekretārs Arno Pjatkins. TP uzskatot, ka, ņemot vērā Latvijas politisko spektru, iedzīvotāji līdzdalības vietā var pavērt ceļu politiskām manipulācijām.
TP deputāti grozījumus neatbalstīšot, bet koalīcijā par to vēl neesot vienojušies.
“Mēs kā konservatīva partija, vērtējot dažādas idejas par būtisku Satversmes grozīšanu, parasti izturamies piesardzīgi, īpaši pret jautājumiem, kas skar varas atzaru savstarpējo līdzsvaru,” pauž apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats.
“Mēs ar šādu iniciatīvu jau nācām, bet saņēmām asu kritiku,” atgādina partijas “Jaunais laiks” valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Viņasprāt, šāds solis pierādītu, ka vēlētāji var realizēt Satversmē noteikto – vara pieder tautai.
