Cīravas pagasta jauktais koris nosvinējis savu 30 gadu jubileju. Tas jubilejas reizē dziedājis Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku repertuāru un “savas mīļdziesmiņas”, kā arī sadziedājies ar citiem koriem.
Jubilejas koncertā koris izdziedājies no visas sirds, stāsta diriģents Artis Ābele. Par izturību viņš saviem dziedātājiem labprāt uzceltu pieminekli, jo šajos laikos piesaistīt korim dziedātājus esot ļoti grūti. “Jābūt lielam faķīram, lai ieinteresētu jauniešus,” uzskata A. Ābele.
Viņš cer jaunos “saindēt ar Dziesmu svētku slimību”, jo pats tajos jūtoties, kā atgriezies mājās. Tāpat regulāri tiek rīkoti ārzemju braucieni.
Koris ir bijis Vācijā, Slovākijā, Itālijā, uzskaita kora vecākā Zaiga Šille, kura korī dziedot 30 gadu. Dziedāšana viņai esot sirdslieta.
Visus 30 gadus korī dzied arī Rolands Ulmers un Aivars Sparāns. Viņš stāsta, ka sācis dziedāt jau 1959. gadā, tad aizgājis armijā un korī iesaistījies atkal pēc tā atjaunošanas. Uz gaidāmajiem Dziesmu svētkiem gan vairs nebraukšot, jo kājām tas būšot par grūtu.
A. Sparāns uzskata – kora lielākais pluss ir, ka tas vēl nav izjucis, jo dziedātāju ar katru gadu paliekot mazāk. Šobrīd tajā dziedot tikai Cīravas centra iedzīvotāji. “Esam rajonā mazliet virs vidējā, visos Dziesmu svētkos piedalījušies, Rīgas astoņsimtajā jubilejā,” uzsver dziedātājs.
Cīravniekiem šajos 30 gados gājis visādi. Par to var pārliecināties anketās, ko pirms jubilejas viņi aizpildījuši. Savā laikā kāds koncertā stāvējis uz vienas kājas, jo nav bijis vairāk vietas. Citreiz pabraukts garām pieturai, attopoties Rolavā.
Vēl kāda atstājusi ziemas zābakus ciemošanās reizē pie cita kora. Dziesmu svētku laikā ir stopots tramvajs, kas, protams, nav apstājies. Ne viens vien atzinis, ka neaprakstāmas izjūtas ir Dziesmu svētkos. “Esmu neārstējama optimiste, tāpēc dziedu,” raksta kāda koriste.
Cīravas pagasta jauktajam korim aprit 30 gadu jubileja, kopš tas atjaunots. Korim vēsture ir vēl senāka, bet bijis laika periods, kad tas nav pastāvējis.
