Vairāk nekā puse ražotāju jeb 56% dod priekšroku Latvijā ievāktam/ražotam medum, secināts pētījumā “Latvijas medus tirgus, apjoma identificēšana, noieta analīze”, ko pēc Latvijas tirgus veicināšanas centra pasūtījuma veicis SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”.
Lietuva un Igaunija pēc vēlamā medus piegādātājiem ir otrā un trešā izvēle.
Gandrīz trešdaļai ražotāju medus izcelsme nav svarīga, taču uzņēmumi, kuri ražo ārpus galvaspilsētas, kopumā ir kritiskāk noskaņoti pret citām valstīm nekā Rīgā.
Pētījumā secināts, ka medus izmantošana ražošanā ir samērā zema, jo medus ir produkts ar augstu aizstājamības līmeni – cukurs, sīrups. Nav arī tādu produktu ar ievērojamiem ražošanas apjomiem, kuru sastāvā medus būtu obligāti nepieciešams. Medus kūkas dominē medus izlietojumā, kurām ražošanā tiek izlietoti 23% medus, citām kūkām un cepumiem – 7%, tortēm un piparkūkām – 5%, svētku maizei, ruletēm, žagariņiem, saldējumiem, desertam, marinādei – 2%.
Sabiedriskajā ēdināšanā medu visvairāk izlieto sociālās aprūpes iestādes – 14,5 kilogramus mēnesī. Viesnīcas, viesu mājas -3,4 kilogramus mēnesī, bērnudārzi – 2,9 kilogramus mēnesī, kafejnīcas 0,9 kilogramus mēnesī.
Viesnīcu patēriņš ir relatīvi zems, tomēr šajā sektorā prognozēts straujākais pieaugums. Arī kafejnīcas un restorāni prognozē pieaugumu. Lielāks pieaugums gaidāms reģionos ārpus Rīgas.
30% ražotāju iepērk tikai 3 kilogramus medus mēnesī, 21% – 3 līdz 5 kilogramus mēnesī, bet 19% – 11 līdz 20 kilogramus. Medus kvalitāte ir noteicošais faktors, kurš ietekmē medus iegādi. Medus iepirkums pārsvarā tiek veikts bieži un nelielos apjomos.
51% ražotāju uzskata, ka medus ir perspektīvs produkts ražošanā. Tikai 7% ražotāju uzskata, ka medus lietošanai ražošanā nav perspektīvu. 14% ražotāju uzskata medus augsto cenu par attīstību ierobežojošu faktoru.
Pirmsskolas iestādes kā argumentu medus ierobežotam patēriņam saka, ka medus ir alerģisks. Kafejnīcas un citi ēdināšanas uzņēmumi uzskata, ka medus ir dārgs produkts. Vairākums nevar iedomāties, ka medus būtu lētāks par citiem saldinātājiem – cukuru un sīrupu. Sociālās iestādes, komentējot medus patēriņu atzīst, ka ir situācijas, kad medu viņiem dāvina.
Ēdināšanā pamatā izmanto gan liepziedu, gan dažādu ziedu medu, bet ražošanā vairāk izmanto dažādu ziedu medu. Vairākums jeb 70% uzņēmumu sadarbojas ar vienu piegādātāju. Kā piegādātāja galvenais izvēles kritērijs ir pats produkts un tā kvalitāte.
Lielākā daļa ražotāju kā saldinātāju izmanto cukuru, tomēr 60% ražotāju kā saldinātāju izmanto arī medu.
Pētījumā Latvijas Biškopības biedrībai ieteikts piedāvāt dažādas medus šķirnes piemērotos neliela izmēra iepakojumos līdz 200 gramiem, kā arī dažādu medus šķirņu mazo – 5 gramu iepakojumu piedāvājumu.
Svarīgi saglabāt medus nacionālās īpatnības, nepielīdzinoties ārzemju standartiem un neizmantojot konservantus.
