Tagad arī Rucava var dižoties ar savu grāmatu. Klajā nākusi vairāk nekā 450 lapaspušu bieza grāmata “Rucavā, tur Paurupē…” par Rucavas kultūras mantojumu un šī mantojuma nesējiem un kopējiem cauri laikiem.
Grāmatu “Rucavā, tur Paurupē…” veidojis Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Kurzemes Humanitārā institūta pētnieku kolektīvs. Autori ir arī paši rucavnieki, kā arī par tiem uzskatāmi Rucavas teicēji, kuru teksti pilnā apjomā publicēti grāmatas beigās.
Par šādu grāmatu rucavniekiem ir jāpriecājas. Tā ir par folkloru, etnogrāfiju, valodu, stāsta valodniece Benita Laumane, kura Nidā, Papes galā, materiālus vākusi jau 1967. gadā, bet pirms pieciem gadiem radusies doma par grāmatu. Viņasprāt, ne katram pagastam ir tāda grāmata.
Profesore aicina rucavniekus pierakstīt, ja grāmatā kā trūkst, un labās domas nest bibliotekārei Guntai Timbrai. Būs pamats otram sējumam. Otrā grāmata varētu būt par Rucavas amatniecību, senvēsturi, par valodu.
Rucavas Tradicionālās kultūras centra vadītāja Sandra Aigare, kura grāmatā raksta par Rucavas tradīcijām mūsdienās, norāda, ka tas ir saīsināts viņas maģistra darbs. Viņa rakstījusi par to, kas Tradīciju namā noticis piecu sešu gadu garumā.
“Kārtīgi Rucavas uzvārdi ir Timbras, Ates, Sleži,” uzskaita Liepājas Pedagoģijas akadēmijas absolvente Kristīne Kapiņa, kura izpētījusi rucavnieku uzvārdus.
Latviešu valodas institūta vadošā pētniece Brigita Bušmane piebilst, ka arī ēdiens rucavniekiem ir savdabīgs. Viņiem galvenais esot biguzis, arī biezputras, ko sauc par tīrēm – baltā tīre, mellā tīre. Kartupeļu biezputra esot baltā tīre, ko Rucavā sauc arī par silto grūdienu.
Grāmatas autoru vidū ir arī Sventājas novadpētnieks Miķelis Balčus, kurš zina teikt, ka Rucavas pusē iecienītākie vārdi ir Anna, Ilze, Katrīna, Ķērsta, Margrieta, Jānis, Juris. Viņš savā rakstā saglabājis Rucavai raksturīgās valodas iezīmes.
Liepājas Pedagoģijas akadēmijas asociētā profesore Ieva Ozola, kura raksta par gramatiskām īpatnībām un to pārmaiņām rucavnieku valodā, aicina rucavniekus turpināt vākt savus stāstus. Viņa par vienu no vērtīgākajiem rakstiem nosauc rucavnieces G. Timbras rakstu par Rucavas teicējām Katrīnu Timbru un Ķērstu Zemi.
