Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna vadībā šodien, 21.maijā, dažādu jomu eksperti diskutēja par pilsētu politikas izstrādi, iepazīstoties ar līdz šim veiktajiem pētījumiem un vienojoties par galvenajiem risināmajiem jautājumiem, vēstī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa.
Pilsētu politikas izstrāde nepieciešamai, lai noteiktu pasākumus pievilcīgas vides radīšanai pilsētās un konkurētspējas celšanai, vienlaikus radot labvēlīgus priekšnosacījumus uzņēmējdarbībai un nodrošinot dažādu pakalpojumu pieejamību un sasniedzamību, tai skaitā apkārtesošo pašvaldību iedzīvotājiem.
Kā secināts Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2007.-2013.gadam, Latvijas īpatnība ir monocentrisks apdzīvojums ar spēcīgu galvenā centra – Rīgas pārsvaru, vienlaikus pastāvot plašam, samērā vienmērīgi izvietotu pilsētu tīklam. Eksperti aicina pastāvošajā pilsētu tīklā līdztekus galvaspilsētai Rīgai, kuras attīstība ir būtiska valsts konkurētspējas nodrošināšanai starptautiskajā mērogā, mērķtiecīgi attīstīt arī citus centrus līdz tie kļūs pietiekami spēcīgi, lai sekmētu reģionu izaugsmi.
Lai veicinātu attīstības centru nostiprināšanos un izaugsmi, svarīgi ir gan sekmēt pilsētu un lauku teritoriju sadarbību, gan veicināt pilsētu tīklu veidošanu.
Latvijas pilsētu sociāli ekonomiskās attīstības tendenču izvērtēšanai gan pēdējo piecu līdz desmit gadu laikā, gan esošās situācijas, gan nākotnes prognožu aspektā, pēc Valsts reģionālās attīstības aģentūras pasūtījuma ir veikts pētījums.
Prof. Roberts Ķīlis, iepazīstinot ar pētījuma rezultātiem, šodien akcentēja nepieciešamību veicināt pilsētu sadarbību. Šī modeļa pamatā ir doma, ka pilsētas sadarbojas un funkcionāli papildina viena otru, lai veicinātu kopējo valsts izaugsmi un attīstību.
Veicot sabiedriskās domas izpēti, eksperti secinājuši, ka patlaban iedzīvotāji daudz vairāk ir apmierināti ar pilsētu, kurā dzīvo, nekā ar dzīves kvalitāti tajā. Visapmierinātākie ar savu pilsētu ir cēsinieki un valmierieši – 92%, Madonas iedzīvotāji – 91%, kā arī Aizkrauklē dzīvojošie – 90%. Savukārt dzīves kvalitāte iedzīvotāju skatījumā visaugstākā ir Dobelē, kur ar to ir apmierināti 67% iedzīvotāju, Ogrē – 62%, Līgatnē un Smiltenē – 61%.
Pētījumā arī secināts, ka Latvijas pilsētām ir raksturīga iedzīvotāju iespēju ierobežotība galvenokārt divos aspektos – darba iespēju pieejamībā un brīvā laika pavadīšanā, papildus izglītības iegūšanā, zināšanu un kompetenču papildināšanā.
Izvērtējot Rīgas attīstības iespējas, eksperti secina, ka galvaspilsēta ir ekonomiski un radošuma ziņā lielākais Latvijas attīstības centrs. Vienlaikus specializācijas neesamība, iespējams, apgrūtina Rīgas starptautisko pievilcību. Ja Rīga vēlēsies kļūt starptautiski nozīmīga, tai būs jāizšķiras vai tā būs ražošanas vai ideju radīšanas centrs, jo, kā rāda starptautiskā pieredze, abas šīs funkciju līdzāspastāvēšana vienā pilsētā ir apgrūtinoša.
Kā alternatīvi attīstības centri, kuru ietekme gan būtiski nesniedzas ārpus to atrašanās rajona robežām, atsevišķos gadījumos ir Liepāja un Ventspils Kurzemes reģionā, Jelgava Zemgalē, Daugavpils un Rēzekne Latgalē un Valmiera Vidzemē. Tās ir pilsētas, kurās iezīmējas lielāka ekonomisko aktivitāšu, cilvēkresursu koncentrācija un labāka administratīvā kapacitāte, norāda eksperti.
Tā kā mūsdienās pilsētu attīstību galvenokārt nosaka spējas piesaistīt radošus cilvēkus un nevis uzņēmumus, tad pilsētām, piemēram, Liepājai, Daugavpils, Valmierai, Jelgavai būtu jāveido laba pilsētas vide ar labu dzīves kvalitāti. Eksperti uzskata, ka tām būtu jāizmanto savas dabiskās priekšrocības, kā arī jāattīsta daudzveidīgas kultūras un izklaides iespējas, ieguldot līdzekļus kultūrā un mākslā, kā arī starptautiski konkurētspējīgā augstākā izglītībā.
To apliecina, pētījuma dati, starp tiem kas vēlētos mainīt dzīvesvietu republikas ietvaros kā populārākā vēlamā dzīvesvietas pilsēta minēta Rīga, kam seko Valmiera, Ventspils, Jūrmala, Sigulda, Cēsis, Daugavpils. Šajās pilsētās ir vai nu attīstīta kultūras un izklaides vide, vai arī tām ir kādas dabiskās priekšrocības – jūra, dabas ainava utt.
Eksperti aicina sekmēt pilsētu sadarbību, papildinot vienai otru, nevis dublējot dažādas funkcijas. Tiek uzsvērts, ka Latvijā būtu jāveido plaši pilsētu sadarbības tīkli, izmantojot dažādu pilsētu resursus un kapacitāti, lai radītu kopīgu uz attīstību vērstu sinerģiju. Tā kā Rīgas starptautiskā attīstība ir arī visas Latvijas izaugsmes dzinējspēks, tad nebūtu pamats veidot pilsētu tīklojumu, neiekļaujot tajā Rīgu vai veidojot tīklojumus kā jaunu alternatīvu Rīgai.
Izvērtējot pētījumu rezultātus un turpinot diskusijas ar ekspertiem un pašvaldību pārstāvjiem, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija pilsētu politiku paredzējusi izstrādāt šā gada laikā.
