Atceroties un pieminot 1941. gada 14. jūniju, Liepājas muzeja nodaļā “Liepāja okupāciju režīmos” atvērta izstāde “Represētie kultūras darbinieki”. Cieši ar to saistās vēl apskatāmā Evalda Rimbenieka 120. dzimšanas dienai veltītā piemiņas izstāde.
Atstājuši zīmīgas pēdas
Izstāde veidota ar mērķi parādīt represēto kultūras darbinieku likteņus un likt skatītājiem aizdomāties par tautai atņemto radošo un darbīgo potenciālu, atklāt totalitārā režīma represiju likumsakarības un to veicēju ideoloģiju.
Muzeja nodaļas otrā stāva zāles un gaiteņa sienas atvēlētas Indriķa Zeberiņa gleznām. Tiem, kuri vēl atceras mākslinieka ilustrētos Annas Brigaderes triloģijas “Dievs. Daba. Darbs” un Jāņa Jaunsudrabiņa “Zaļās grāmatas” sešdesmito gadu izdevumus, šī būs jauka tikšanās ar I. Zeberiņa Latvijas lauku ainavām. 1965. gadā I. Zeberiņš ar dzīvesbiedri uzturējies Kazdangā, kur tapušas vairākas viņa gleznas, bet meistara dāvātās skices, iespējams, glabājas pie vecākās paaudzes iedzīvotājiem.
Izstādē izlikts arī Hermaņa Aplociņa zvejnieka portrets ar Sibīrijas ainavu fonā. H. Aplociņš bija Liepājas Mākslas vidusskolas idejas rosinātājs un pirmais tās direktors.
Zālē iekārtotas planšetes, veltītas 30. gadu izglītības ministram un sabiedriskajam darbiniekam Atim Ķēniņam, komponistam, mūzikas kritiķim Jēkabam Graubiņam, žurnālistam un rakstniekam Jūlijam Rihardam Lācim, juristam Kārlim Dišleram, rakstniekam Aleksandram Grīnam, inženierim un jūrlietu speciālistam Voldemāram Šmulderam un māksliniekam Rūdolfam Jēkabam Pelšem.
“Tie ir tikai nedaudzi no represijās cietušajiem. Tas ir iznīcinātais intelekts – mūžīgs parāds Latvijai,” uzsver muzeja nodaļas vadītāja Aina Burija. Jūnija sākumā viņa iecerējusi rīkot pasākumu, uz ko aicinās arī Latvijas Valsts arhīva darbiniekus, bet izstādi var apskatīt līdz jūnija beigām.
Puķi var nest uz muzeju
Muzeja nodaļas pirmā stāva zāle kopš aprīļa sākuma atvēlēta Evaldam Rimbeniekam. “Rimbenieka laiks pilsētas izaugsmē bijis ļoti nozīmīgs, tāpēc liepājnieku atmiņā vajadzētu atsvaidzināt viņa devumu, viņa darba augļus baudām vēl šodien, tā īsti nezinot par to izcelsmi,” uzsvērusi Liepājas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde. E. Rimbeniekam ieņemot pilsētas galvas posteni, pieņemti lēmumi par ekonomiskā veikala būvi, kuru šodien pazīstam kā tirdzniecības centru “Kurzeme”, Draudzīgā aicinājuma vidusskolas uzcelšanu un pilsētas satiksmes tīkla attīstību, bet tā ir vien maza daļa no tālaika pilsētas galvas nozīmīgā veikuma. Ar materiāliem par E. Rimbenieka dzīves gājumu, daudzpusīgo darbību un dzīves traģisko noslēgumu ikviens interesents var iepazīties šajā izstādē.
Zāles centrā izlikts E. Rimbenieka piemiņas vietas makets, kura oriģināla uzstādīšanai visīsākās pilsētas ielas galā vēl aizvien trūkst līdzekļu.
