Ar likumu varētu nenoteikt obligātu atklāta konkursa rīkošanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatam. Kā šodien valdības sēdes starplaikā teica Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC), viņš pašlaik aizvien vairāk sliecas domāt, ka norma par obligātu atklāta konkursa rīkošanu varētu netikt iekļauta KNAB likuma grozījumos.
Taču premjers uzskata, ka iespējamiem šī amata kandidātiem “nav aizliegts pieteikties arī citā procedūrā”.
Kā solīja Godmanis, ar likumu tiks noteikts, ka visi KNAB priekšnieka amata kandidāti, kas pieteiksies uz šo amatu, tiks atklāti sabiedrībai.
Šodien Ministru kabinetā skatītajiem, premjera biroja sagatavotajiem KNAB likuma grozījumiem vēl nepieciešams sagatavot priekšlikumus par kārtības noteikšanu, kā tiek iecelts KNAB priekšnieks. To šodien lēma valdība.
Godmanis norādīja, ka pats izdevis rīkojumu birojam izstrādāt KNAB likuma grozījumus. Pēc premjera domām, ļoti būtiski ir noteikt precīzu kārtību, kā amatā ieceļams KNAB priekšnieks.
Tomēr viņš pieļāva, ka biroja izstrādātā redakcija nav pēdējā un par to vēl būs plašas diskusijas.
Kā ziņots, likumprojekts paredz, ka uz vakanto biroja priekšnieka amatu būs jāizsludina atklāts konkurss, publicējot to laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Pretendentu pieteikšanās termiņš nedrīkstēs būt īsāks par 20 dienām un garāks par 30 dienām no konkursa izsludināšanas dienas.
Pretendentu atbilstību vakantajam amatam izvērtēs pretendentu vērtēšanas komisija, kuru izveidos Ministru kabinets. Komisijā būs Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Drošības policijas priekšnieks, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta priekšnieks, Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors un Valsts policijas priekšnieks.
Premjers rosina, ka pēc izveidotās komisijas lēmuma par KNAB vadītāja amata kandidāta izvēli ir nepieciešams spriest Nacionālās drošības padomes (NDP) sēdē, kuras laikā arī ģenerālprokurors varētu paust savu viedokli par potenciālo biroja vadītāju.
Ja NDP atbalstītu kandidatūru, tad premjers par to piedāvātu lemt valdībai.
Šodien valdības sēdē izskanēja vairāki iebildumi pret premjera piedāvāto likuma redakciju. Piemēram, iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP) nesaprotot, kāpēc komisijā ir jābūt Satversmes aizsardzības biroja un Militārās pretizlūkošanas dienesta vadītājam.
Savukārt Finanšu ministrs Atis Slakteris (TP) iebilst pret komisijas veidošanu, jo tādā veidā valdība no sevis noņemot atbildību par lēmuma pieņemšanu.
Līdzīgu pozīciju pauda arī ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP), kurš uzskata, ka KNAB vadītāja iecelšana ir jāvada premjeram.
Savukārt tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš konceptuāli atbalsta premjera ideju, taču uzskata, ka pagaidām nav atrisināts jautājums par to, kā komisija pieņems lēmumu.
Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC) norādīja, ka pašreizējā likuma redakcija izslēdz iespēju uz KNAB vadītāja amatu pretendēt speciāli izveidotās komisijas locekļiem. Šlesers uzskata, ka Valsts policijas priekšnieks Aldis Lieljuksis un Drošības policijas vadītājs Jānis Reiniks varētu būt labi kandidāti KNAB priekšnieka amatam.
KNAB vadītāja pienākumu izpildītāja Juta Strīķe valdības sēdē pauda viedokli, ka likumā jāparedz norma par obligātu vadītāja amata pretendentu konkursa rīkošanu.
Kā ziņots, iepriekš laikraksts “Diena” rakstīja, ka likuma grozījumi tapuši premjera birojā. Lai arī pati nostāja, ka KNAB šefs jāizvēlas atklātā procedūrā, ir apsveicama, eksperti grozījumu darba variantam velta arī kritiskus vārdus un norāda uz kļūdām, no kurām vajadzētu izvairīties.
