“Mūsu valsts ir tālu no demokrātijas, jo referenduma pretdarbībai ievērojami tika izmantoti valsts administratīvie resursi,” uzskata Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.
Tās bija gan valsts pirmo personu runas par Satversmes grozījumu apdraudējumu valsts drošībai, gan valdošās koalīcijas nemitīgie aicinājumi neiesaistīties un neiet uz referendumu, kas nekādi neveicina pilsoniskās sabiedrības attīstību. “Domāju, ka jebkurā vecās demokrātijas valstī premjera aicinājumi nepiedalīties referendumā šai amatpersonai nozīmētu amata zaudēšanu,” aģentūrai LETA teica Krīgers.
LBAS vadītājs atzinīgi vērtē tautas lielo aktivitāti, kas liecina, ka pilsoniskā sabiedrība tomēr attīstās un ka pilsoņiem nav vienalga, kas notiek ar valsti un tautas pašnoteikšanās tiesībām. Par trūkstošajiem gandrīz 150 000 balsu Krīgers saka, ka, pirmkārt, problēma ir reālais valsts balsstiesīgo iedzīvotāju daudzums, jo tieši pēdējos divos gados no valsts izbraukušo skaits ir daudzkārt palielinājies, bet ārzemēs balsošanas vietas ir ļoti mazā skaitā un grūti pieejamas.
LBAS esot saņēmusi ziņas no Preiļiem, kur darba devēji draudējuši ar atlaišanu, ja darbinieki piedalīsies referendumā. Latgalē esot bijuši sociālās aprūpes centri, kuros uzsauktas pusdienas, lai tikai ļaudis neietu uz referendumu. Tāpat vadošo partiju pārstāvji organizējuši īpašus pasākumus, lai darbiniekiem nebūtu iespējama nobalsošana, apgalvo LBAS priekšsēdētājs. Mazirbē notika lieli svētki, bet tuvākais balsošanas punkts atradās 20 kilometru attālumā Kolkā, apgalvo Krīgers. Daudzviet sabiedriskais transports nekursējis, un arī vietējās pašvaldības nenodrošināja iedzīvotāju nokļūšanu balsošanas vietās.
LBAS, kura izstrādāja Satversmes grozījumu projektu, tagad vēlas, lai nepazūd centrālā referenduma ideja – grozījumi Satversmē, kas dotu tautai tiesības pirms termiņa rosināt Saeimas atlaišanu.
Kā ziņots, referendumā iedzīvotājiem bija jābalso par vai pret Satversmes grozījumu projektu, kas paredz grozīt 78. un 79.pantu, nosakot, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības rosināt Saeimas atlaišanu.
Referendumā 40,16% balsstiesīgo Latvijas iedzīvotāju ir balsojuši par tiesību došanu iedzīvotājiem rosināt Saeimas atlaišanu.
Balsstiesības sestdien bija 1 515 213 vēlētājiem. Lai grozījumi Satversmē stātos spēkā, par tiem bija jānobalso pusei jeb 757 607 vēlētājiem.
