Pirms Ziemassvētkiem apklususi rucavnieces Olgas Dūrējas balss, kas mežmalā palaista, skanēja pāri visai Paurupei.
“Līdz leišu robežai, tirgus laukumam vai tālāk, lai Rīgā brīnās un Liepājā nekā nezin. Ja gribēja zināt, kā cilvēki laukos dzīvo, vajadzēja Olgu satikt. Olgai viss ir bijis pa īstam – maizes cepšana, lopu kopšana un dziedātā dziesma. Zvanītājos, starp citām Rucavas sievām, Olgu nevarēja nepamanīt, viņai vienmēr bij kāds raksts kopējā rucavnieču lakatā. Pieminam Olgu, aizvadot Saulei pretim – laikā, kad atgriežas gaisma,” sociālajā tīklā “Facebook” vēsta “Rucavniekiem”.
O. Dūrēja ir dzimusi un augusi rucavniece. Pati smejot teica, ka ir īsta meža meita – dzimusi meža būdiņā, kur visapkārt mežs, purvi. Pasaulē nākusi 1947. gada 3. jūnijā.
Mīlestība pret dabu likusi izvēlēties mācības Rankas meža skolā. Pēcāk 15 gadus strādāts šajā jomā, pildot mežsaimniecības meistares pienākumus. Rucavā un arī tuvākā un tālākā apkārtnē O. Dūrēja pazīstama kā gardas lauku maizes cepēja.
Rucavniece savulaik aktīvi iesaistījusies arī vietējā kultūras dzīvē – darbojusies Rucavas tradīciju klubā, dziedājusi tradicionālās Rucavas dziesmas.
Pēdējo lielo interviju ar Olgu Dūrēju laikrakstā “Kursas Laiks” lasiet šeit.
