“Neatbalstu ne Gruzijas, ne Krievijas valdību, jo karā cieš vienkāršā tauta,” karadarbību Gruzijā komentē Givi Goguadze. Viņš ar sievu Laimdotu ir Gruzijas pilsoņi, bet trešo gadu dzīvo Sakas novada Ulmalē pie sievasmātes Irmas.
Givi un Laimdotas vecākais dēls Romāns ar ģimeni un citi radinieki dzīvo Gruzijā. “Sāp sirds par bērniem,” asaras valdot, saka Laimdota. Viņa uztraucas, ka Romānu iesauks Gruzijas armijā un viņam nāksies karot pret Krieviju. Droši nevar justies arī Romāna divas meitiņas un sieva. “Viņš mums ir rezervistos,” skaidro Givi. Dēls jau karojis Abhāzijas konflikta laikā 1993. gadā. Toreiz arī Laimdota dzīvoja Gruzijā. “Kas to nav piedzīvojis, nevar saprast, kas ir karš.
Jebkurā brīdī uz galvas var uzkrist bumba. Elektrības nav. Skraidījām pa mežiem, naktīs slēpāmies zem mājas. Kaimiņiem sašāva govi,” kara ainas atmiņā atsauc Laimdota. “Elektrības dažkārt nebija pat mēnesi, rindā pēc maizes vajadzēja stāvēt visu dienu,” piemetina Givi.
Informācija ir skopa
Par Gruzijas bombardēšanu ģimene uzzinājusi no televīzijas. Pēc tam arī dēls atsūtījis ziņu: “Gruzijā ir karš”. Romāns dzīvo pie Batumi, un netālu no viņa mājām krievi bombardējuši ostu. Kaut arī Givi ar satelīta palīdzību skatās vietējo Gruzijas televīziju, informācija par upuriem esot skopa. Par cietušajiem tur neziņo. “Nestāsta, ka mājas ir sagrautas, ka cilvēki bēg,” stāsta Givi.
Sievasmāte Irma pirmdienas vakarā Latvijas televīzijas ziņās vien dzirdējusi, ka cietuši 1600 cilvēku. “Laikam Gruzijas valdība negrib, lai izceļas panika un cilvēki dodas bēgļu gaitās,” spriež gruzīns. Tomēr pēc dēla teiktā varot saprast, ka daudzi cilvēki bailēs par dzīvību pametuši Tbilisi. Otrdienas rītā krievi tur vēl esot uzmetuši bumbas. Adžārijas televīzija ziņojusi, ka lēnas iedarbības bumba nomesta Batumi ostā. “Tā varēja uzsprāgt jebkurā brīdī,” stāsta Laimdota.
No Krievijas televīzijas kanāliem iegūt objektīvu informāciju Givi necer. Piektajā dienā pēc karadarbības sākuma Krievijas televīzijas rādot vienus un tos pašus kadrus un ziņo tikai par cietušajiem Dienvidosetijas krieviem. Par cietušajiem pretējā frontes pusē Krievija klusē. Par dēlu Givi ģimene zina – viņš ir dzīvs. Bet par savām māsām un viņu ģimenēm gan nezina neko.
Politiķi vienojas
“Kas vairs par mieru, ja tūkstošiem nogalināto abās pusēs! Tā ir zeme, kur miers var būt tikai uz laiku,” spriež Laimdota. Givi neaizstāv ne Gruzijas prezidentu Mihailu Sakašvili, ne Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu. “Kurš Dienvidosetijā ir agresors, kurš pirmais uzbruka, to mēs tagad nevaram pateikt. Bet viens ir skaidrs – konfliktu varēja nomierināt jau pirmajā dienā.
Taču tas nebija politiķu plānā. Tāpat kā Otrajā pasaules karā – abas puses vienojās un zināja, ka sāksies karš. Tāpat bija šoreiz,” sazvērestības teoriju klāsta Givi. Sieva un vīrs nosoda Krievijas lēmumu uzbrukt Tbilisi, Batumi un citām pilsētām, kas atrodas pat piecsimt kilometrus no Osetijas. Par Krievijas armiju abiem nekas labs atmiņā nav palicis.
Pēc 1993. gada Abhāzijas konflikta Krievija tur bija miera uzturētāja. “Kas Krievija par miera uzturētāju, ja viņi taisīja visādas diversijas,” pauž Laimdota. Tāpat esot arī Dienvidosetijā. Tur dzīvo daudz krievu tautības cilvēku, Krievija “uzmetusies” par miera uzturētāju, bet pati “uzkurina” tautu, spriež Laimdota.
Attīstība apturēta
Laimdota Gruzijā nodzīvoja 30 gadus un turp līdzi vīram devās vēl Padomju Savienības pastāvēšanas laikā. Viņš Pāvilostā dienējis armijā un par sievu apņēma latviešu meiteni. Laimdota ieguvusi Gruzijas pilsonību un arī apguvusi gruzīnu valodu. Pirms trim gadiem nolēmuši atgriezties Latvijā mātes Irmas dēļ. Šeit dzīvo arī vecākais dēls Gurams ar ģimeni un meita Irma.
Vēl divus gadus abiem Ulmalē dzīvojošajiem Gruzijas pilsoņiem ir derīga iegūtā Latvijas vīza. Pēc tam to varēs pagarināt. Laimdota apsver iespēju iegūt Latvijas pilsonību. Kaut arī Gruzija Laimdotai ir tikpat mīļa kā Latvija un tur piedzimuši visi trīs Goguadzes bērni, atgriezties Gruzijā Laimdota nedomā. Abi spriež – atrast Gruzijā darbu ir bezcerīgi.
Dzīvojot vīra dzimtenē, ģimene pārtikusi no dārzā izaudzētā un tūrisma. Tagad valstī infrastruktūra sagrauta, tūristi iebiedēti. Dēla Romāna ģimene pirms karadarbības bija nodarbināta atpūtas kompleksā. “Pēdējā laikā situācija valstī sāka stabilizēties. Tagad tūristi vairs nebrauks,” Givi ir noskaņots skeptiski.
