Trešdiena, 17. septembris
Vera, Vaira, Vairis, Vaiva
weather-icon
+17° C, vējš 1.34 m/s, R vēja virziens
ReKurZeme.lv bloku ikona

Liepājas muzeja un kroders.lv sociālajos kontos demonstrēs dokumentālo filmu par teātra tradīciju Liepājā

Rainis “Mīla stiprāka par nāvi”. Skats no Liepājas rūpnīcas “Sarkanais metalurgs” dramatiskā kolektīva izrādes. Režisors Jānis Lūsēns. 1957. gads. Foto no Dainas Kandevicas privātā arhīva.

Piektdien, 11. februārī, pulksten 16 Liepājas muzeja un teātra aktuālo procesu vietnes kroders.lv sociālo tīklu Facebook kontos – tiešsaistē tiks demonstrēta videofilma par teātra vēsturi Liepājā – “Teātra tradīcija Liepājā. XVIII – XX gadsimts”.

Videostāsts aptver aptuveni 15 minūšu garu stāstījumu ar muzikāliem iestarpinājumiem un bagātīgu vizuālo materiālu, ko veido daudzu publisko un privāto arhīvu fotogrāfijas, drukāti teksti un apstrādāti videoieraksti, portālu “ReKurZeme” informē Liepājas Universitātes docente, Kurzemes Humanitārā institūta pētniece Vēsma Lēvalde.

Stāstā ietverts pārskats par vācu, krievu un latviešu teātra tradīciju, profesionālās un amatiermākslas sinerģiju, skatuves žanru daudzveidību, iezīmējot teātra vēstures nozīmīgākos periodus un izpausmes Liepājā, sākot no 18. gadsimta vidus līdz Latvijas neatkarības atgūšanai.

Rainis skolotāju un skatuves mākslinieku vidū Tautas Augstskolas rīkotajā dzejnieka 60. jubilejā, Liepājā, 1925. gada 20. septembrī. Zemē: Kārlis Locenieks (2. no kreisās), Velta Vernere un Alfrēds Zommers (labā pusē krēslā). 3. rindā: Mirjama Štāle (5. no kreisās), Visvaldis Silenieks (6. no kreisās), Ēvalds Valters (7. no kreisās). Foto no Liepājas teātra arhīva.

Videostāsta veidotāji un scenāriju autores ir Liepājas Universitātes pētnieces Vēsma Lēvalde un Sandra Okuņeva, bet projekta tehnisko un māksliniecisko risinājumu veidojis Dāvids Lēvalds. Aizkadra tekstu ierunājis Emīls Dreiblats, bet videofilmas skaņu celiņā izmantota komponista Imanta Kalniņa teātra mūzika.

“Lai arī scenārija pamatā ir zinātniska teātra vēstures izpēte, videostāsts ir veidots kā populārzinātnisks, radošs materiāls, kura mērķis nav apbērt ar faktoloģisku informāciju, bet gan veidot priekšstatu par skatuves mākslas vērienu, popularitāti un daudzveidību Liepājā gadsimtu gaitā,” uzsver projekta idejas autore, teātra zinātniece Vēsmas Lēvalde.

Jau iepriekš ziņots, ka video stāsts iecerēts kā izziņas materiāls ciklā “Liepājas kultūras akvarelis”, kura ideja dzimusi kontekstā ar Liepājas vēlmi kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2027. gadā.

“Teātra tradīcija Liepājā. XVIII – XX gadsimts” tiks nodota nekomerciālai izmantošanai projekta atbalstītājiem, iekļauta Liepājas Universitātes un Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas elektronisko izdevumu klāstā, bet ikviens interesents aicināts sekot līdzi filmas demonstrēšanas pasākumam 11. februārī pulksten 16 Liepājas muzeja un teātra aktuālo procesu vietnes kroders.lv Facebook kontos.

Interesentiem ir arī iespēja vērsties pie videostāsta autoriem, lai bez maksas iegūtu ierakstu lietošanai mācību vai pētnieciskiem nolūkiem.

Projekts izstrādāts Liepājas Tautas teātra aktieru biedrības “Te un nekur citur” paspārnē, tā mērķis ir jauna, lokālās kultūras piedāvājuma – teātra tradīcijas veidošanās vēstures – radīšana digitālajā vidē, popularizējot Liepājas kultūrtelpas unikalitāti, stiprinot iedzīvotāju lokālo identitāti un pašapziņu.

Projektu finansiāli atbalsta Liepājas Kultūras pārvalde. Ar arhīva materiāliem dalījies Liepājas teātris un Liepājas muzejs, izmantoti arī Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja, Latvijas Nacionālā arhīva, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva, Liepājas Leļļu teātra, Liepājas Metalurga Tautas teātra, Liepājas Tautas teātra un daudzu privāto arhīvu materiāli.

ReKurZeme.lv bloku ikona Komentāri

ReKurZeme.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.