80% Latvijas iedzīvotāju uztrauc konflikts starp Gruziju un Krieviju un viņi seko līdzi notiekošajam, liecina tirgus un sociālo pētījumu aģentūras “Market Data” veiktā aptauja.
Savukārt 17% iedzīvotāju norāda, ka viņi seko līdzi notikumiem, bet tas viņus īpaši neuztrauc, bet tikai 3% notiekošais neuztrauc vispār. Notikumiem līdzi vairāk seko Rīgas iedzīvotāji un tie, kas vecāki par 35 gadiem.
Uz konflikta aktualitāti norāda arī tas, ka, kopumā vērtējot notikumus šā gada augustā, kā nozīmīgākais visbiežāk norādīts Gruzijas un Krievijas konflikts, kam seko abi Latvijā notikušie referendumi un Pekinas olimpiskās spēles.
42% iedzīvotāju uzskata, ka notikumu attīstība Gruzijā ir nepieņemama. Šādu viedokli visbiežāk pauž latvieši, sievietes un iedzīvotāji ar zemāku izglītības līmeni, kā arī ar zemākiem ienākumiem.
Par notikumu pavērsienu pārsteigti ir 20%, un tikai retajam ir vienaldzīga attieksme. Jo augstāks izglītības līmenis un augstāki ienākumi, jo vairāk valda uzskats, ka konflikts starp Gruziju un Krieviju bija jau iepriekš paredzams.
32% respondentu konfliktā pauž atbalstu Gruzijai, 32% – Krievijai, bet 25% – neatbalsta nevienu no konfliktā iesaistītajām pusēm.
Krieviju vairāk jeb 67% gadījumu atbalsta krievvalodīgie, Latgales iedzīvotāji un rīdzinieki, iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem un vidējo izglītību. Savukārt Gruzijai lielāku atbalstu 54% gadījumu izsaka latvieši un iedzīvotāji ar augstāko izglītību.
Kā visbiežāk minētais abu valstu konflikta cēlonis ir tas, ka Gruzija realizē genocīdu pret Dienvidosetijas iedzīvotājiem, kam seko Gruzijas vēlme realizēt savas tiesības uz Dienvidosetijas teritoriju un Krievijas vēlme aizstāvēt savus pilsoņus Dienvidosetijā.
Gruzijas genocīdu pret Dienvidosetijas iedzīvotājiem kā konflikta cēloni visbiežāk min krievvalodīgie, kamēr latvieši visbiežāk kā konflikta cēloni min to, ka Krievija realizē savu vēlmi pēc lielākas ietekmes.
Vairāk nekā puse jeb 57% Latvijas iedzīvotāju atbalsta morālās un/vai humānās palīdzības sniegšanu no Latvijas puses Gruzijai. Tomēr 29% aptaujāto uzskata, ka Latvijai nav jāsniedz palīdzība vispār. Tikai 3% iedzīvotāju atbalstītu militārās tehnikas sūtīšanu uz Gruziju, bet 2% – Latvijas karavīru sūtīšanu uz Gruziju.
Jautājumā par to, kurām starptautiskajām organizācijām vai valstīm jāsniedz palīdzība Gruzijai, 26% norāda, ka tas jādara Eiropas Savienībai, 21% – ASV, bet 9% – Baltijas valstīm, Polijai un Ukrainai. 27% respondentu uzskata, ka starptautisks atbalsts konfliktā nav nepieciešams.
“Market Data” aptauja tika veikta internetā no 12.augusta līdz 19.augustam, un tajā piedalījās 1375 respondenti vecumā no 16 līdz 74 gadiem, pārstāvot visas iedzīvotāju demogrāfiskās grupas.
