Liepājas muzeja mazajā zālē atklātajā izstādē apkopoti bijušās liepājnieces Ilzes Margarētas Elizabetes Puhertas Āfrikas pilsētā Tanžerā tapušie akvareļi.
Piemin simt gadu jubilejā
Izstādei mākslinieces tuvinieki devuši nosaukumu “Gaismas vārti” – tā arābu valodā dēvē Marokas pilsētu Tanžeru, kur māksliniece radusi patvērumu pēc Otrā pasaules kara. Muzeja direktores vietnieks Jānis Gintners pastāsta, ka izstādes veidošanas iniciatīva pieder mākslinieces ģimenei, ar kuru muzejam izveidojusies saikne jau 90. gados.
“Gaismas vārti” veltīti mākslinieces 4. novembrī gaidāmajai simt gadu jubilejai un sasaucas ar vācbaltu iedzīvotāju piespiedu izceļošanu no Latvijas 1939. gadā. Izstādes atklāšanā klāt bija I. Puhertas vienīgā meita Ute Marina un viņas bērni, kuri no Spānijas atgādājuši uz Liepāju viņas darbus un parūpējušies arī par to kataloga izdošanu.
Taču tas uz Latviju sūtīts pa pastu un līdz izstādes atklāšanai muzeju vēl nebija sasniedzis. Mākslinieces vectēvs Georgs Dītrihs Puherts 19. gadsimta nogalē bijis viens no pēdējiem Liepājas rātskungiem, un mūsdienās dzimta atguvusi daļu savu īpašumu.
Veido traukus un rotas
Muzeja Kultūrvēstures nodaļas vadītāja Uļa Gintere stāsta, ka I. Puherta ir pasaulē viena no pirmajām sievietēm, kura ieguvusi zeltkaļa un sudrabkaļa meistara grādu. Pēc mākslinieces skicēm un viņas vadībā veidoti sudraba galda piederumi pirmajam Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim. Arī meita Ute Marina izstādes atklāšanā bija greznojusies ar mātes darinātu smalku zelta kakla rotu. “Mammas sirds bija te, Liepājā,” apgalvo meita.
Izstādē apskatāmi adīti dūraiņi, latviski izšūta sedziņa un austa šalle, kas kalpojuši māksliniecei bēgļu ceļā un vēlāk glabāti kā piemiņa no senču zemes.
Pēc došanās prom no Latvijas, I. Puherta nometināta Polijai atņemtajā Vācijas austrumdaļā, kur piedzīvojusi gan vīra iesaukšanu Vācijas armijā un nosūtīšanu uz fronti, gan bēgļu gaitas no tuvojošās Sarkanās armijas kopā ar 1941. gadā dzimušo meitu. Pēc kara ģimene satikusies un 1948. gadā ar personīgo jahtu varējusi izceļot uz tolaik starptautisko teritoriju, Francijas protektorātu Tanžeru tagadējās Marokas teritorijā.
