Zvejas flotes modernizēšanai un zvejnieku drošības apstākļu uzlabošanai turpmāko sešu gadu laikā paredzēts piešķirt 1,1 miljonu latu. Baltijas jūrā, Rīgas līcī un abu piekrastes joslā reģistrēts apmēram tūkstotis kuģu.
Projektus drīz varēs iesniegt
Valdība pirmdien apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru Kabineta (MK) noteikumus “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība zivsaimniecības attīstībai” atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam “Investīcijas zvejas kuģu ierīcēs un zvejas rīku selektivitāte”. Noteikumi izstrādāti, lai noteiktu kārtību, kādā piešķirt valsts un ES atbalstu zivsaimniecības attīstībai.
Kopējais finansējuma apjoms rīcības programmas pasākumam “Investīcijas zvejas kuģu ierīcēs un zvejas rīku selektivitāte” paredzēts 1,1 miljona latu apmērā, no kuriem ES līdzfinansējums būs 837 tūkstoši lati, bet valsts līdzfinansējums – 278 tūkstoši latu.
Pasākumu paredzēts īstenot sešus gadus – no 2008. līdz 2013. gadam. ZM Eiropas Savienības un valsts atbalsta departamenta Zivsaimniecības atbalsta nodaļas vecākais referents Armands Stahovskis precizē, ka atbalsta pasākuma mērķis ir modernizēt zvejas floti, uzlabojot darba un higiēnas apstākļus un drošību uz kuģa.
Atbalstu piešķirs arī, lai nodrošinātu zivju uzglabāšanai atbilstošus apstākļus uz zvejas kuģiem un zivju resursiem saudzīgāku zvejas rīku iegādi, nauda tiks arī jūras plēsoņu atbaidīšanas pasākumiem un navigācijai paredzēto ierīču uzlabošanai.
Atbalstu atzīst par nenozīmīgu
“Zvejnieki jau par šiem pasākumiem zina, sākts darbs pie projektu gatavošanas. Par kuģi ar garumu līdz 12 metriem jeb piekrastes kuģi varēs saņemt 60 procentu atmaksu no izlietotajiem līdzekļiem, par lielākiem – 40 procentus. Pēc piekrastes vai jūras zvejas kuģa motora nomaiņas noteikumos paredzēts īpašniekam atmaksāt 40 un 20 procentus finanšu,” precizē A. Stahovskis.
Noteikts, ka katra zvejas kuģa uzlabošanas pasākumu veikšanai iesniedzams atsevišķs projekts. Pāvilostas zvejnieks Jānis Pētermanis, SIA “Kaija” īpašnieks, spriež, ka šai programmai projektu negatavošot. “Patlaban zvejniecības nozare jau ir tik tālu sarukusi, ka šie projekti situāciju jūtami neuzlabos. Jaunu būvēt neko nevar. Sodi par katru pārkāpumu aug. Iznāk, ka ar vienu roku kaut ko iedod, ar otru atkal noņem, attīstībai tas ir daudz par maz,” savu skepsi pauž zvejnieks.
