Īrijas zemo cenu aviokompānija “Ryanair” 12.oktobrī neuzņēma reisa Porto-Bristole lidmašīnā trīs Latvijas pilsones, kuras lidojumam uz Latviju bija iegādājušās šīs aviokompānijas biļetes reisiem Porto-Bristole un Bristole-Rīga un lidostā nozaudēto Latvijas pilsoņa pasu vietā uzrādīja Latvijas vēstniecības Portugālē izsniegtas atgriešanās apliecības.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja viena no incidentā iesaistītajām Latvijas pilsonēm, lidsabiedrības pārstāvji atteicās atzīt šo dokumentu, vispirms argumentējot, ka atgriešanās apliecības izmantojamas, tikai atgriežoties Latvijā, nevis lidojumam ar pārsēšanos Apvienotajā Karalistē, bet pēc tam skaidrojot, ka aviokompānija neatzīst šādu dokumentu vispār un iesakot personām nokļūšanai mājup izmantot citu aviokompāniju pakalpojumus.
Latvijas pilsones vērsās vēstniecībā Lisabonā, un jautājuma risināšanā iesaistījās Latvijas vēstniecības Portugālē pārstāve Ārlietu ministrijas pirmā sekretāre Laila Sedleniece, skaidrojot “Ryanair” amatpersonai Porto, ka atgriešanās apliecība ir starptautiski atzīts ceļošanas dokuments visā pasaulē, ne tikai Šengenas līguma valstīs. Šis jautājums kļuva aktuāls tādēļ, ka lidojums uz Rīga bija paredzēts caur Bristoli, kas ir ārpus šī līguma darbības zonas. Atgriešanās apliecībā ir ierakstīts, ka personas ir Latvijas pilsones, kas ir svarīgi, ierodoties Lielbritānijā bez vīzas.
Sedleniece aģentūru LETA informēja, ka šajā gadījumā “Ryanair” amatpersona Porto turpināja uzstāt, ka nevar ielaist Latvijas pilsones lidmašīnā, jo šādu lēmumu esot pieņēmusi par imigrāciju atbildīgā amatpersona Dublinā. “Ryanair” darbiniece Porto atteicās izpaust Dublinā esošās amatpersonas vārdu un telefona numuru, lai varētu ar viņu sazināties.
Lai nokļūtu mājās, Latvijas pilsones iegādājās biļetes lidojumam uz Rīgu citās aviokopmpānijās.
Savukārt Latvijas vēstniecības Portugālē pagaidu pilnvarotā lietvede Katrīna Kosa-Ammari nākamajā dienā sazinājās ar “Ryanair” biroju Porto un atkārtoti lūdza nosaukt kļūdainā lēmuma pieņēmēja vārdu un telefona numuru. Sākumā arī viņa saņēma atteikumu, tomēr pēc vairāk nekā stundu ilgas telefona sarunas, kuras laikā “Ryanair” birojs tika informēts par nodomu ar Latvijas vēstniecības Dublinā starpniecību jautājumu pārrunāt ar “Ryanair” centrālo biroju, tika saņemts “Ryanair” Dublinas biroja Imigrācijas lietu nodaļas vadītājas Anas Marijas Pastores vārds un telefona numurs.
Pastore bijusi izprotoša un pēc situācijas izklāsta uzklausīšanas piedāvāja trim Latvijas pilsonēm bezmaksas biļetes lidojumam uz Rīgu 14.oktobrī arī ar pārsēšanos Apvienotajā Karalistē, informēja vēstniecībā.
Tā kā pilsones jau bija atstājušas Portugāli, vēstniecība atkārtoti sazinājās ar Pastori un informēja viņu, ka personas bijušas spiestas aizņemties naudu jaunu ceļojuma biļešu iegādei, kā arī naktsmītnes apmaksai un ka vēstniecība uzskata, ka “Ryanair” būtu jāsedz neparedzētie izdevumi.
Kā informēja Sedleniece, Pastore atvainojās par notikušo un apliecināja, ka gan papildus iegādātās aviobiļetes, gan kvīts par hosteļa apmaksu ar pavadvēstulē pievienotu situācijas izklāstu angļu valodā jānosūta “Ryanair” klientu apkalpošanas centram Dublinā. “Ryanair” sola segt minētos neparedzētos izdevumus.
Pēc Pastores lūguma 13.oktobrī viņai nosūtīts sīks notikumu apraksts, jo Imigrācijas nodaļas vadītāja bija plānojusi notikušo apspriest “Ryanair” vadības sanāksmē, lai nodrošinātu, ka nekas tāds neatkārtotos.
Vēstniecības pārstāve informēja, ka aviokompānijas pārstāvei nosūtīts arī no abām pusēm ieskenēts Latvijas atgriešanās apliecības paraugs, pretī saņemot solījumu to izplatīt visiem “Ryanair” birojiem ar norādi, ka pievienotais paraugs ir starptautiski atzīts Latvijas ceļošanas dokuments.
13.oktobrī vēstniecība par notikušo informēja arī Latvijas Ārlietu ministrijas Konsulāro departamentu un Latvijas vēstniecības Īrijā konsulāro amatpersonu, kurai izteikts lūgums tikties ar “Ryanair” vadību un ārpus kārtas iepazīstināt to ar Latvijas atgriešanās apliecībām, pārrunāt Porto notikušo gadījumu, kā arī aviokompānijas pārstāves Porto pilnvaras.
Kā norādīja Sedleniece, vēstulē “Ryanair” pieminēts arī cits gadījums Porto lidostā, kad 21.augustā tikai ar vēstniecības pārstāves lielu pierunāšanu izdevās palīdzēt nokļūt mājās vēl kādam Latvijas pilsonim, kura atgriešanās apliecību nevēlējās atzīt, iespējams, tā pati “Ryanair” Porto biroja pārstāve.
Kā norādīja Sedleniece, ja Latvijas iedzīvotāji nokļūst šādā situācijā, tiem jāsazinās ar Latvijas konsulāro amatpersonu, kura izsniegusi atgriešanās apliecību, un Latvijas vēstniecības darīs visu iespējamo, lai panāktu situācijas labvēlīgu risinājumu.
Atgriešanās apliecība ir dokuments, kuru izsniedz personai, ja viņai valsts iestādēs izsniegtais ceļošanas dokuments (pase), atrodoties ārvalstīs, ir zudis vai kļuvis lietošanai nederīgs.
Atgriešanās apliecība ir dokuments, lai atgrieztos Latvijā, vienreiz šķērsojot Latvijas robežu. Atgriešanās apliecību izsniegšanu nosaka Personu apliecinošu dokumentu likums un attiecīgie Ministru kabineta noteikumi. Šī dokumenta paraugs tiek izsūtīts pa diplomātiskajiem kanāliem un ir visu valstu atbildīgo iestāžu rīcībā. Starptautiskajā praksē ir pieņemts, ka darbojas tā sauktais noklusēšanas likums, tas ir, ja noteiktā laika periodā neviena no valstīm nav iebildusi pret konkrēto dokumentu, tas skaitās starptautiski atzīts.
Atgriešanās apliecības izsniedz Latvijas vēstniecības, ģenerālkonsuli, pilnvaroti Goda konsuli un izņēmuma gadījumos arī Konsulārais departaments.
Aviokompānijām šis fakts jāņem vērā un jārespektē starptautiski atzīti ceļošanas dokumenti, uzsver Ārlietu ministrija.
