Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājs nosūtījis Jūrmalas pilsētas prokuratūrai 2008.gada jūnijā uzsāktā kriminālprocesa materiālus, ierosinot saukt pie kriminālatbildības bijušo Jūrmalas pilsētas domes Ekonomikas un attīstības nodaļas vadītāju un pašreizējo Jūrmalas domes priekšsēdētāju Ģirtu Trenci par dienesta pilnvaru pārsniegšanu.
Kā aģentūru LETA informēja KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece, kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā noskaidrots, ka bijušais Jūrmalas pilsētas domes Ekonomikas un attīstības nodaļas vadītājs, būdams vienīgais pašvaldības kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja pārstāvis SIA “Jūrmalas slimnīca” un pilnvarots pieņemt kapitālsabiedrības dalībnieku sapulces lēmumus, veicis tīšas darbības, kas acīmredzami pārsniedz viņam ar normatīvajiem aktiem piešķirto tiesību un pilnvaru apjomu un ir pretrunā ar likumā par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu noteikto.
Kriminālprocesa materiāli liecina, ka 2008.gada martā “Jūrmalas slimnīcas” dalībnieku ārkārtas sapulcē Jūrmalas domes amatpersona kā pašvaldības vienīgais pārstāvis pieņēmusi lēmumu slēgt mierizlīgumu kādā kriminālprocesā, kurā apsūdzība konstatējusi, ka SIA “Jūrmalas slimnīca” bijušā valdes priekšsēdētāja Jura Tračuma noziedzīgo darbību rezultātā cietušajai – “Jūrmalas slimnīcai” – nodarīts materiāls kaitējums 23 660 latu apmērā. Pieņemot šo lēmumu, amatpersona samazināja pašvaldības kapitālsabiedrībai atlīdzināmo kompensāciju līdz 11 000 latu, tādējādi “Jūrmalas slimnīcai” un Jūrmalas pašvaldības budžetam kopumā radot zaudējumus ne mazāk kā 12 660 latu apmērā. Šāds mierizlīgums, kas noslēgts, pamatojoties uz minēto lēmumu, ir pretrunā likuma prasībām.
KNAB izmeklētājs secinājis, ka saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes lēmumiem un saistošajiem noteikumiem amatpersona veica pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja funkcijas un šajā konkrētajā gadījumā varēja pieņemt lēmumu par izlīguma slēgšanu starp “Jūrmalas slimnīcu” un tās bijušo valdes priekšsēdētāju, bet, ievērojot arī likumā par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu noteikto, ka rīcībai ar pašvaldības kapitālsabiedrības līdzekļiem jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu.
Izvērtējot kriminālprocesa materiālus, ir pietiekams pamats uzskatīt, ka, neņemot vērā Jūrmalas domes juristu sniegtos skaidrojumus, Jūrmalas prokuratūras brīdinājumā norādīto un domes sēdēs atsevišķu deputātu izteiktos iebildumus, Trencis ar savām darbībām tīši rīkojies pretēji normatīvajiem aktiem un apzināti virzījis šāda mierizlīguma noslēgšanu, apzinoties, ka atsakās vismaz no 12 660 latu “Jūrmalas slimnīcas” un pašvaldības budžetā kopumā un ka prokuratūra ir brīdinājusi par sekām, kas var iestāties pēc šāda mierizlīguma noslēgšanas.
Tādējādi amatpersona rīkojusies pretēji saviem uzdevumiem un pienākumiem, tostarp Jūrmalas pašvaldības uzticētajam pienākumam par to, kā Jūrmalas pilsētas domes Ekonomikas un attīstības nodaļas vadītājam pārvaldīt pašvaldības kapitālsabiedrības un pieņemt pašvaldības kapitāla daļu turētāja lēmumus, nepārkāpjot tiesību aktos noteiktās robežas.
Uzskatot, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā ir savākti pietiekami pierādījumi, KNAB izmeklētājs ierosina uzsākt kriminālvajāšanu pret aizdomās turēto amatpersonu pēc Krimināllikuma 317.panta1.daļas – par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, kas acīmredzami pārsniedz valsts amatpersonai ar likumu vai uzliktu uzdevumu piešķirto tiesību un pilnvaru robežas, ja šīs darbības radījušas būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm.
Minētais likuma pants paredz sodu brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 100 minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus uz laiku no viena gada līdz trim gadiem vai bez tā.
LETA jau ziņoja, ka KNAB izmeklētājs oktobra vidū bija izsaucis uz biroju jaunievēlēto Jūrmalas domes priekšsēdētāju Trenci, kur viņam tika piemērots aizdomās turamā statuss krimināllietā, kurā par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu apsūdzēts bijušais pašvaldības “Jūrmalas slimnīcas” valdes priekšsēdētājs Tračums.
Kā telekompānijas LNT raidījumā “900 sekundes” iepriekš skaidroja Trencis, Tračums bija, iespējams, pretlikumīgi sev piešķīris 23 000 latu, bet ar Jūrmalas domi slēgtais mierizlīgums bijis par summu, kas ir divas reizes mazāka, – 11 000 latu.
Trencim piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
Rīgas apgabaltiesa jūnijā nolēma atcelt Jūrmalas pilsētas tiesas spriedumu un nodot jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā krimināllietu, kurā par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu apsūdzēts Tračums.
Apgabaltiesa pirmās instances tiesas spriedumā saskatīja Kriminālprocesa likuma normu pārkāpumus, tādēļ tagad Jūrmalas pilsētas tiesai lieta būs jāizskata citā sastāvā.
Kā ziņots, Jūrmalas pilsētas tiesa 6.maijā starp Tračumu un “Jūrmalas slimnīcu” apstiprināja izlīgumu un pirmās instances tiesa uzskatīja, ka kriminālprocess līdz ar to ir izbeidzams, taču vēlāk par šādu lēmumu apelācijas protestu iesniedza prokuratūras pārstāvis, aģentūrai LETA iepriekš skaidroja Tračuma advokāts Normunds Duļevskis.
Pēc advokāta domām, pirmās instances tiesas lēmums bija tāds, kādam tam vajadzēja būt, jo Tračums slimnīcai esot samaksājis tik lielu naudas summu, cik tā uzskatījusi par nepieciešamu. Sīkākus izlīguma noteikumus Duļevskis gan aģentūrai LETA nekomentēja.
Jūrmalas pilsētas prokuratūras prokurore Aiva Krasta apsūdzību Tračumam pēc Krimināllikuma 325.panta 1.daļas uzrādīja pērn augustā.
Par valsts amatpersonai likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, ja tā izdarīta atkārtoti vai ar to radīts būtisks kaitējums valsts vai sabiedrības interesēm vai ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 50 minimālajām mēnešalgām.
LETA jau ziņoja, ka process par Tračuma darbībām KNAB tika sākts 2007.gada aprīlī.
KNAB pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrojis, ka laika posmā no 1999.gada līdz 2004.gada oktobrim “Jūrmalas slimnīcas” amatpersona, vienpersoniski izdodot rīkojumus un nosakot izmaksāt sev atlīdzību papildu darba algai, radījusi zaudējumus 33 367 latu apmērā un būtisku kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm.
Kriminālprocesa materiāli liecina, ka “Jūrmalas slimnīcas” valdes priekšsēdētājs ilgstoši pārkāpis valsts amatpersonai likumā noteiktos ierobežojumus pieņemt lēmumus, kuros viņš pats ir personiski vai mantiski ieinteresēts.
Viņš nav arī ievērojis Ministru kabineta noteikumus un noslēgtā darba līguma nosacījumus attiecībā uz savu atalgojumu, iepriekš norādīja KNAB.
