Atgādinājumu, ka Rīga nebūt nav vienīgā Latvijas pilsēta ar galvaspilsētas statusu, Liepājas iedzīvotājiem un viesiem sagatavojis Liepājas muzejs un arī vēstures pētnieks Rihards Rubīns.
Sakārtoja iekšlietas un ārlietas
Liepājas muzejā iekārtotā izstāde “Liepāja – Latvijas galvaspilsēta. 1919. gads 7. janvāris – 7. jūlijs” vēstī par laiku, kad Latvijas valsts nebija iezīmēta nevienā kartē, bet tās ideja un vārds dzīvoja tikai cilvēku prātos un sirdīs.
“Neatkarīgas valsts tapšanā un tās nosargāšanā, Liepājai ir īpaša vieta,” apgalvo Liepājas muzeja kultūrvēstures nodaļas vadītāja Uļa Gintere. Tādēļ kopā ar muzeja direktores vietnieku krājumu darbā Jāni Gintneru un mākslinieci Aldu Timbru pārskatīti muzeja fondi, sameklētas fotogrāfijas un lietas, kas liecina par 1919. gada pirmo pusgadu Liepājā.
Latvijas Pagaidu valdības ierašanos Liepājā – 1919. gada 7. janvārī ataino bruņuvilciena fotogrāfija. No milzīgas fotogrāfijas apmeklētājos noraugās Pagaidu valdības locekļi, kuri šajā laikā pieņēma svarīgus lēmumus par ārpolitikas aktivitātēm, armijas izveidi, zemes reformu, finanšu sistēmas radīšanu, kā arī iekšlietu, izglītības un ražošanas jautājumiem.
Pasniedz atraktīvu vēstures stundu
“Grāmatai materiālus krāju četrdesmit gadus,” trešdien izdevuma “Liepāja – Latvijas galvaspilsēta” atvēršanas svinībās Liepājas universitātē atklāja Rihards Rubīns. Autors to atzīst par vēsturiski filozofisku apceri par to laiku un cilvēkiem, kuru nozīme Latvijas valsts tapšanā vēl aizvien līdz galam nav novērtēta. “Kad 1918. gada novembrī piedzima mūsu valsts, neviens nezināja kāds būs tās liktenis. Kad rīdzinieki jauno valdību padzina, tad liepājnieki to uzņēma, izauklēja un nosargāja,” lepojas R. Rubīns.
Ikviens no Liepājas universitātes 227. auditorijas viesiem varēja piedalīties viktorīnā un atpazīt vietas pilsētā un personas, kas saistītas ar 1919. gada notikumiem. Godalga par pareizām atbildēm – grāmata no autora rokām.
