Topošajiem Nīcas, Rucavas un Vaiņodes novadiem pievienošana citiem pagaidām nedraud. Galavārdu teiks Saeima. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien uzklausīja Kurzemes pašvaldību vadītāju viedokļus par administratīvi teritoriālo reformu.
Komisija strādā pie novadu kartes sagatavošanas, kas būs pielikums topošajam “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam”.
“Uz tepiķa” sauktas pašvaldības, kas neatbilst 2. lasījumā pieņemtā “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma” projekta kritērijiem: novadā jābūt vismaz 4000 iedzīvotājiem, tā attīstības centrā – ne mazāk kā 2000 iedzīvotājiem. No Liepājas rajona uz tikšanos bija aicināti Nīcas un Otaņķu, Rucavas un Dunikas, kā arī Vaiņodes un Embūtes pagasta padomju vadītāji.
Nīcas pagasta padomes priekšsēdētājs Agris Petermanis uzskaitījis, ka topošajā Nīcas novadā pašlaik ir 3811 iedzīvotāji, bet Vaiņodes pagasta padomes priekšsēdētāja Biruta Strēle, ka centrā ir vairāk nekā 2000 cilvēku.
Rucavas novadā skaitļi nesasniedz šo robežu, bet pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Bārdulis, kurš piedalījās šajā sarunā, atgādina, ka tie ir tikai projekts. “Spēles laikā tās nosacījumus nevajadzētu mainīt,” viņš uzskata. Domājot “novada virzienā”, pašvaldība savā infrastruktūrā bez valsts palīdzības esot investējusi aptuveni pus miljonu latu.
Reformas “tēvu” spiediens par vienotu Nīcas un Rucavas novadu gan vairs netiekot uzturēts spēkā.
Komisija lēmumu nepieņēma, bet uzklausīja mūsu argumentus, uzsver A. Petermanis. Viņš norādījis, ka Nīcas pagasta padomes lēmums apvienoties ar Otaņķiem ir likumsakarīgs kompromiss, balstīts uz spēkā esošo likumdošanu, abu pašvaldību darbības analīzi un ņemot vērā iedzīvotāju viedokli.
A. Petermanis uzskata, ka publiskajā telpā izskanējušie argumenti par to, ka izdzīvos lielās pašvaldības, bet mazās nevarēs konkurēt, neiztur kritiku. Tam neesot ne ekonomiska, ne sociāla pamatojuma. Viņš ir pārliecināts, ka reformas pamatā ir politika, jo novadu domju vēlēšanas notiks pēc partiju sarakstiem.
“Kāpēc jākonkurē? Pašvaldību uzdevumi ir pavisam citi, un katra var atrast savu atšķirīgu nišu, kurā izpausties,” uzskata J. Bārdulis.
Vaiņodes pagasta padomes priekšsēdētāja Biruta Strēle ar tikšanās rezultātu ir apmierināta: “Ir cerība, ka dzīvosim savā novadā, nevis tiksim pievienoti Priekulei.” Vaiņode kopā ar Embūti būšot dzīvotspējīgs novads.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns apliecinājis, ka jau ir iesniedzis Saeimā priekšlikumu atbalstīt karti, kas paredz Nīcas, Rucavas un Vaiņodes novadu patstāvību.
Taču pašvaldību vadītāji nav droši, ka likuma burts izveidotos novadus neķers reformas nākamajā kārtā. J. Bārdulis spriež, ka nākotnē iedzīvotājiem, vadoties no izveidojušās situācijas, vajadzētu būt iespējai gan apvienoties lielākā novadā, gan – gluži pretēji – atdalīties no esošā.
