Gustava Mālera Astotās simfonijas atskaņojums Rīgā bija viens no vērienīgākajiem muzikālajiem notikumiem Latvijas valsts 90. jubilejas svinību laikā. Drīzumā Liepājā varēs klātienē baudīt arī G. Mālera Trešo simfoniju.
Liepājnieki veido kodolu
“Tā bija liela uzdrīkstēšanās, taču ļoti krāšņoja Latvijas dzimšanas dienas svinības,” tā G. Mālera simfonijas atskaņojumu arēnā “Rīga” diriģenta Imanta Rešņa vadībā vērtē Liepājas Simfoniskā orķestra sabiedrisko attiecību speciālists Gundars Venens.
17. novembra koncertā bija iesaistīti aptuveni sešsimt mūziķu, klātienē to noklausījās apmēram pieci tūkstoši cilvēku. 18. novembra vakarā simfoniju ierakstā atskaņoja Latvijas Televīzija.
G. Venens domā, ka Latvijas spēkiem uzvedums bijis ļoti vērienīgs. Viņam īpašs prieks par to, ka tieši Liepājas Simfoniskais orķestris un tā mākslinieciskais vadītājs I. Resnis ir devis tik būtisku ieguldījumu valsts mūzikas dzīvē.
Pēc koncerta vairāki klausītāji atzina – viņi ir gandarīti, ka svētku laikā domāts par to, lai pasākumi būtu ar dziļāku saturu. Kāds jauns rīdzinieks izteicās, ka viņš labprāt apmeklē izklaidējošus pasākumus, taču svētku laikā gribējis dzirdēt arī kaut ko dziļu un nopietnu, tāpēc izvēlējies vispirms noklausīties G. Mālera simfoniju, bet pēc tam doties Rīgas ielās vērot izgaismotos objektus.
Runā arī dzejas valodā
G. Mālera Astoto simfoniju veido divas izvērstas daļas. Pirmajā daļā komponists izmantojis katoļu baznīcas himnu “Veni Creator Spiritus” (“Nāc, Radītājs gars”). Otrajā daļā G. Mālers pievērsies Johana Volfganga Gētes “Fausta” otrās daļas noslēgumam. Pabeidzis savu lieldarbu, G. Mālers vēstulē draugam Rihardam Špehtam izteicies, ka radījis “līksmu dāvanu tautai. Citi mani opusi ir traģiski un subjektīvi, savukārt šis ir milzīgs, neaptverams prieka sniedzējs”.
Diriģents I. Resnis uzskata, ka šī gigantiskā un dziļi filozofiskā simfonija ir ne tikai filozofija, bet arī pati dzīve. “Pie cilvēces radītajiem brīnumiem, kas paceļas pāri laikiem un tautām, pieder arī Mālera Astotā simfonija. Latvija nav izkarota ar fizisku varu un brutālu spēku. Mūsu esības pamatā ir Gara spēks un Mīlestība. Tas ir Latvijas vēstījums pasaulei, mūsu pārliecības apliecinājums. Šoreiz – nevis barikāžu ugunskuru zīmju valodā, bet gan mūzikas un poēzijas, Mālera un Gētes valodā,” simfonijas atskaņojumu Valsts svētku laikā pamato iestudējuma režisors Uģis Brikmanis.
Diriģents pieņem izaicinājumu
Diriģentam I. Resnim šis gads paiet G. Mālera zīmē, secina G. Venens. Jau janvārī Liepājā izskanēja pirmās divas G. Mālera simfonijas, bet maijā maestro sācis plānot Astotās simfonijas iestudējumu. Ar VSIA “Latvijas Koncerti” atbalstu šo projektu izdevies realizēt valsts jubilejas svinību laikā. 5. decembrī Liepājas teātrī skanēs G. Mālera Trešā simfonija. Kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri muzicēs kontralts Jadviga Rapē no Polijas, kā arī sieviešu koris “Aija”, Liepājas Universitātes koris “Atbalss” un E. Melngaiļa mūzikas vidusskolas koris.
“Gadā četras Mālera simfonijas – jebkuram diriģentam tas būtu izaicinājums un liels sasniegums,” pārliecināts G. Venens.
