Par vakardienas nekārtībām Vecrīgā policijā sākts viens kriminālprocess pēc Krimināllikuma 20.nodaļas – par noziedzīgiem nodarījumiem pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību, aģentūru LETA informēja Rīgas reģiona pārvaldes Preses un sabiedrisko attiecību sektora vadītāja Sigita Pildava.
Šī kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā tiks vērtēta arī visu nekārtībās iesaistīto un aizturēto personu atbildība.
Policija jau ir aicinājusi masu saziņas līdzekļus iesniegt policijai nofilmētos un nofotografētos materiālus, lai rūpīgi tos izpētītu un mēģinātu noskaidrot visus grautiņā iesaistītos.
Krimināllikuma 20.nodaļā ir noteikta kriminālatbildība par bandītismu, par masu nekārtību organizēšanu, par sabiedrisko pasākumu organizēšanas un norises kārtības pārkāpšanu, par huligānismu un cietiem noziedzīgiem nodarījumiem.
Šajos likuma pantos paredzētais sods ir visai bargs. Piemēram, par masu nekārtību organizēšanu, ja tās saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu vai ar vardarbību pret personu, vai ar pretošanos varas pārstāvjiem, un aktīvu piedalīšanos šādās nekārtībās, ja izraisītas iepriekšminētās sekas, likumā noteiktais sods ir brīvības atņemšana uz laiku no astoņiem līdz 15 gadiem.
Pildava pastāstīja, ka grautiņi vakar sākās īsi pirms plkst.20 un jau ap plkst.23 policija visus agresīvos jauniešus bija aizturējusi, bet pārējos – izklīdinājusi. Policija uzskata, šis ir labs rādītājs – trijās stundās panākt mieru vecpilsētā pēc šāda veida grautiņa.
Naktī pilsētā viss bijis mierīgi. Jau pirms pusnakts policijas vadība atcēla trauksmi un lielākā daļa policistu devās mājās.
Vakardienas notikumus šorīt analizēja arī Nacionālo bruņoto spēku vadība, uzklausot atsevišķu vienību vadības ziņojumus. Kā aģentūrai LETA norādīja Aizsardzības ministrijas (AM) Sabiedrisko attiecību departamenta direktors Airis Rikveilis, ministrijas vadība uzskata, ka nav pamata Militārās policijas karavīru darbu vērtēt kritiski, jo viņi savu galveno uzdevumu – nosargāt Saeimas ēku un tai piederošās citas ēkas – ir izpildījuši. Brīdī, kad situācija bija nekontrolējama, tika izsaukti papildspēki – Valsts policija, kas arī nekārtības uz ielas pie parlamenta ēkas novērsa.
Rikveilis atzīmēja, ka nacionālās drošības likums skaidri noteic Militārās policijas uzdevumus un pienākumus. Šajā likumā ir noteikts, ka par bruņoto spēku iesaistīšanos sabiedriskās kārtības uzturēšanā lemj Ministru kabinets tajos gadījumos, ja ir valsts apdraudējums.
Jau vakar pa dienu, paredzot, ka vakarā varētu būt kādas nekārtības, Saeimas ēkas apsargāšanai tika nosūtīti papildspēki no Militārās policijas. Lai arī Militārā policija esot izdarījusi visu, kas tās pienākumos, tomēr bruņotajos spēkos notiks visu apstākļu noskaidrošana. Attiecīgo vienību vadība iesniegs savus ziņojumus un skatījumus par notikušo, tāpat nekārtības tikšot pārrunātas ar Valsts policiju.
