Grautiņa laikā patiešām policists izšāvis, taču tas darīts, lai glābtu sava komandiera dzīvību, laikrakstam “Neatkarīgā” atzinis Rīgas reģiona policijas pārvaldes priekšnieks Andris Dzenis pēc videomateriālu izpētes.
“Reuters” izplatītā materiālā redzams, ka pūlis uzklūp policistam, kurš pakritis zemē, bet viņa kolēģis, šaujot ar bisi, nemierniekus patrenc.
“Pašaizsardzības ieroču mēs izmantojām tikai individuālai aizsardzībai. Ierocis, kas redzams videomateriālā, šauj gan gāzi, gan gumijas lodes. Šajā konkrētajā gadījumā bija apdraudēta policista dzīvība, un otrs policists aizstāvēja savu komandieri. Ja policijas specrotas komandieris netiktu aizstāvēts, mēs nezinām, vai viņš tagad vispār būtu dzīvs. Šobrīd nezinām, vai šauts ar gumijas lodi vai ar gāzi,” skaidro Dzenis, kurš otrdien vadīja Vecrīgas operāciju.
Viņš nolēmis uzsākt pārbaudes lietu par ieroča izmantošanu.
Kā akcentē Dzenis, policistam, kurš redz, ka viņa kolēģis ir nāves briesmās, ir tiesības kolēģi aizstāvēt, negaidot pavēli. Minētajā situācijā, iespējams, adekvāta būtu pat dienesta pistoles lietošana.
Jaunietis, kurš uzbruka specrotas komandierim, pagaidām nav noskaidrots.
Tikmēr “Latvijas Avīze” raksta, ka armija jau iepriekš esot prognozējusi, ka 13.janvārī pie Saeimas nama būs provokācijas, taču Rīgas pašvaldība neesot saklausījusi armijnieku ierosinājumu slēgt ielas ar norobežojumiem.
Laikraksta rīcībā nonākusi Militārās policijas 10.janvārī rakstīta vēstule Rīgas pilsētas izpilddirektoram Andrim Grīnbergam, kurā sakarā ar iespējamo drošības situācijas saasināšanos tiek lūgts 13.janvārī ierobežot gājēju un transporta kustību uz Jēkaba, Mazās Trokšņu un Trokšņu ielas pie Saeimas nama un citām parlamenta ēkām. Taču Rīgas izpilddirekcija Militārās policijas lūgumu nepildīja.
Rīgas izpilddirektora preses sekretārs Uģis Vidavskis skaidro, ka pēc normatīviem aktiem Saeimas nama priekšpusi uz Jēkaba ielas varot traktēt kā iekšpagalmu, kurā Militārā policija varot rīkoties, kā gribot, līdz ar to nekāda lēmuma no izpilddirekcijas puses neesot bijis. Tāpat Militārās policijas vadība mutiski esot lūgusi norobežojošās barjeras – tās bijušas dabūjamas SIA “Rīgas satiksme”, karavīriem esot bijis tikai jāaizbrauc pakaļ.
Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departamenta direktors Airis Rikveilis savukārt paskaidroja, ka lietas būtība jau neesot barjeras – armijai savējo pietiekot -, bet gan likumībā, tajā, ko armija var un ko nevar darīt. Neesot neviena normatīvā akta, kas norādītu, ka Jēkaba iela pie Saeimas ir iekšpagalms.
“Rīgas izpildvaras uzskats, ka Jēkaba iela nav iela, bet Saeimas pagalms, ir dīvains: ja tas tā būtu, tad tur būtu jānosaka īpaša režīma zona un tad Militārā policija tur nodrošinātu cauru diennakti tādu pašu kontroli kā caur Saeimas nama durvīm. Tad pa ielu varētu staigāt tikai ar caurlaidēm,” uzsver Rikveilis. “Mutiska Rīgas izpildvaras atļauja Militārai policijai uz Jēkaba ielas rīkoties pēc saviem ieskatiem nav nekāda atļauja. Atļaujai jābūt noformētai atbilstoši likumam. Mēs prognozējām, ka pie Saeimas namiem var būt provokācijas, diemžēl slēgt ielas ar norobežojumiem mēs nedrīkstējām.”
Savukārt laikraksts “Diena”, atsaucoties uz saviem avotiem, raksta, ka iepriekšējā nedēļā Drošības policija informējusi augstākās amatpersonas, ka vardarbība ir “maz ticama”.
Kāds bijušais augsta ranga policijas darbinieks vērtēja, ka “policija paļāvās uz cerību, ka, gatavojoties sliktākajam scenārijam, realitātē tas nepiepildīsies”. To netieši atzinis arī Dzenis, sakot, ka rēķinājušies ar desmitiem huligānu, bet viņus atbalstījis lielāks pūlis.
Kā atzīmē “Diena”, atšķirībā no rīcības pirms citiem masu pasākumiem ar daudz mazāku dalībnieku skaitu šoreiz netika ievērota parastā prakse pie premjera izveidot koordinācijas padomi. Premjera atbilde – neviens likums to nenosaka. Vairāki bijušie ministri apstiprināja, ka neafišētajā padomē, kur darbojas premjers, iekšlietu, aizsardzības un ārlietu ministri, kā arī policija, operācijas vadības plāns tiek apspriests līdz sīkumiem, piemēram, kur likt ūdensmetēju, kur policistu ķēdes. Iespējams, mēnesi pirms protesta viņi neprognozēja, ka atnāks tik daudz cilvēku. Iepriekš nebija pieredzēts, ka miermīlīgs masu pasākums beidzas ar grautiņu, piebilst laikraksts.
