Līdz šim siltumapgādei bija piecu procentu pievienotās vērtības likme, no šāgada sākuma tā ir dubultota. Vēl jūtamāks ir nodokļa pieaugums par ūdensapgādi un kanalizāciju – no pieciem uz 21 procentu.
Atkarīgs no mājas
Aizputē centrālapkures nodrošināšanai izmanto šķeldu, tai cenas nav cēlušās, un šajā sezonā tas arī nav gaidāms, norāda SIA “Aizputes komunālais uzņēmums” vadītāja Vēsma Martuzāne. Aizputē siltuma tarifs 2009. gadā nav mainīts, tas, tāpat kā apkures sezonas sākumā, ir 43,59 latu par megavatstundu. Taču patērētāju maksājumus ietekmēs paaugstinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme.
Maksājumu summa par dzīvokļu apkuri patērētājiem varot būt atšķirīga, jo tas atkarīgs no mājas tehniskā stāvokļa un tā, vai ir siltuma skaitītāji.
Tam piekrīt SIA “Liepājas enerģija” valdes loceklis Andris Štāls: “Nav iespējams pateikt, cik būs jāmaksā par kvadrātmetru, jo katrā mājā siltuma patēriņš mainās atkarībā no tās siltināšanas pakāpes un tā, vai mājā ir siltummezgls vai nē.”
“Liepājas enerģija” samazinājusi siltumtarifu Liepājā par 5,8 procentiem. Izmaiņas tarifā notikušas, jo mazinājušas gāzes iepirkuma cenas. Pagājušā gada decembrī par vienu megavatstundu siltumenerģijas patērētāji maksāja 58,37 latus, bet šāgada janvārī būs jāmaksā 54,98 lati. Tiesa, abiem cipariem vēl jāpieskaita PVN.
Bažījas par maksātspēju
“Aizputes komunālā uzņēmuma” vadītāja bažījas, ka iedzīvotāji var nenorēķināties par siltumu laikus. Siltuma piegādātājiem nodeva valstij jāsamaksā līdz katra mēneša 15. datumam, tāpēc būs jāmeklē finansējums no iekšējām rezervēm, lai norēķini nekavētos, ja būs problēmas ar maksas par apkuri iekasēšanu.
SIA “Priekules pakalpojumi” direktors Ivars Okners atzīst, ka pagaidām neesot manāms, ka maksājumi iekavētos vai strauji pieaugtu parādnieku skaits. Situācija varētu mainīties, ja pieaugtu bezdarbs.
Aizputei šogad jāsāk maksāt kredītprocenti bankai par aizņēmumu, kas ņemts katlumājas rekonstrukcijai. Galvojumu uzņēmusies pilsētas pašvaldība, arī procentu maksājumi tiek segti no pašvaldības budžeta, iedzīvotājiem nav pamata satraukumam par to, ka tas būtu iekļauts viņu rēķinos, skaidro V. Martuzāne. Kredīts bijusi spiesta lieta, jo Ekonomikas ministrija noraidījusi aizputnieku projektu valsts investīciju piesaistei katlu mājas rekonstrukcijai, taču ar tās sakārtošanu vairs nebija iespēju kavēties, skaidro komunālā uzņēmuma pārstāve. Pagaidām aizputniekiem nav ziņu, ka banka grasītos paaugstināt procentu likmes.
V. Martuzāne pieļauj, ka izmaiņas tarifos varētu būt pēc valstī noteiktā PVN paaugstināšanas elektrībai, taču tas visticamāk patērētājus skartu nākamajā apkures sezonā.
Pēdējie salmi sadedzināti
Šķeldu kurina arī katlu mājā Pāvilostā. 90 procentus no četriem līdz četrarpus tūkstošiem kubikmetru sezonā nepieciešamā kurināmā sagatavojot pašu uzņēmumā. Tam esot sagādāta visa vajadzīgā tehnika. “Kooperējamies ar pašvaldību tādā veidā, ka iztīrām no krūmiem pašvaldības ceļmalas,” “darījumu” atklāj pašvaldības aģentūras “Komunālais uzņēmums” vadītājs Arnolds Ķeiris.
No janvāra pāvilostniekiem par kvadrātmetra apsildi būs jāmaksā 77 santīmi līdzšinējo 70 santīmu vietā. Vienas megavatstundas izmaksas sasniegušas 44,01 latu. “Tam, kurš maksā, tam dārgi, tam, kurš iekasē – lēti,” pajoko A. Ķeiris.
Ceturtdien Grobiņas pagasta Dubeņos jaunajos katlos, kas ar pilnu jaudu uzsāka darboties šajā sezonā, sadedzināja pēdējās salmu ķīpas un atgriezās pie kurināšanas ar skaidām vecajā sistēmā. Uzņēmuma “GP Komunālserviss” valdes loceklis Staņislavs Veits skaidro, ka salmu pietrūcis.
Plānots, ka diennaktī būs nepieciešami 20 salmu ruļļi, bet izlietoti 24. No rajona zemniekiem iepirktie krājumi beigušies, un pašlaik nav iespēju tos papildināt. Maksu par apkuri tas iedzīvotājiem šomēnes nesadārdzināšot, jo līdz šim tā bijusi pērnās sezonas līmenī, kad kurināts ar skaidām. Pašlaik tarifs Dubeņos esot 96 santīmi par kvadrātmetru, taču PVN paaugstinājuma dēļ ar 1. februāri tas sasniegšot 1,08 latus.
Strādās izdzīvošanas režīmā
“Šosezon vilksim izdzīvošanas režīmā ar šiem pašiem tarifiem, rudenī ko apstiprināja,” stāsta “Priekules pakalpojumu” direktors I. Okners. Bez PVN tie ir 30,73 lati par megavatstundu. Kurināšana notiek tikai ar malku. Priekulnieki maksā par apkuri arī vasarā, tad arī iepērk daļu malkas, bet iepirkšana notiek ik pa laikam iespēju robežās. “Tagad jau nav tik traki sali. Ir astoņi santīmi par kvadrātmetru, bet vienubrīd bija sešdesmit divi. Gan pilsētniekiem vieglāk, gan mums labi, ka ir tas vasaras maksājums,” spriež I. Okners.
“Liepājas enerģijas” pārstāvis A. Štāls salīdzina, ka Liepājā ir mājas, kurās ir jāmaksā mazāk nekā 60 santīmu par kvadrātmetru. Taču ir arī tādi nami, kur, lai samaksātu par vienu apkures kvadrātmetru, jāšķiras no pusotra un vairāk latiem. “Tas atkarīgs no tā, cik iedzīvotāju un apsaimniekotāju veikuši nama energoefektivitātes paaugstināšanai,” atgādina A. Štāls.
Siltās ziemas neizdevīgas
“Katrā vietā citādi apstākļi,” norāda Vērgales pagasta komunālās saimniecības vadītājs Ivars Lapiņš. Vērgalē apkures katlus kurinot ar malku un šķeldu. “Šķeldas gatavošanai ir pašiem savs agregāts, taču visu nepieciešamo saražot nevaram, tāpēc meklējam, kur lētāk iepirkt koksnes atlikumus. Skaidas vedam pat no Kalvenes,” atklāj I. Lapiņš.
No janvāra apkurei noteikts jauns – dalītais – tarifs: 46,08 lati par megavatstundu. “Visās apsildāmajās ēkas ir uzstādīti siltummezgli, un iemītnieki maksā pēc skaitītāja rādījumiem,” norāda komunālās saimniecības vadītājs. Vidējā maksa par viena kvadrātmetra apkurināšanu esot 1,10 latu. “Taču tas tiešām ir vidējais rādītājs,” saka speciālists. “Siltinātām mājām un tām, kur lielākas platības, šis cipars būs cits.”
I. Lapiņš spriež, ka iedzīvotājiem izmaksas, protams, šķietot augstas, bet patiesībā “siltās ziemas” siltumenerģijas uzņēmumiem neesot izdevīgas. “Kurināmais sagādāts, algas darbiniekiem jāmaksā, katlu māju un siltumtīklu uzturēšanas izdevumi nemainās,” uzskaita I. Lapiņš.
