Pašvaldībām turpmāk būs jānodrošina līdzfinansējums ne mazāk kā 30% apmērā no objektam radītajiem zaudējumiem, lai saņemtu līdzekļus no neparedzētiem gadījumiem paredzētā finansējuma, paredz šodien valdības pieņemtais lēmums.
Grozījumi noteikumos “Finanšu ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammā “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” apstiprināto līdzekļu pieprasīšanas un izlietošanas kārtība” sagatavoti, ievērojot 2008.gada 14.novembrī Saeimā pieņemtos grozījumus likumā par budžetu un finanšu vadību.
Noteikumi papildināti ar īpašiem nosacījumiem pašvaldībām, kurām jānodrošina līdzfinansējums pieprasījumā minētajam objektam radīto zaudējumu novēršanai ne mazāk kā 30% apmērā no objektam radītajiem zaudējumiem, izņemot, ja objekts ir sociālās aprūpes centrs, dienas aprūpes centrs, sociālā māja vai internātskola.
Ja objekts ir apdrošināts, pašvaldības līdzfinansējumā ietilpst objekta apdrošināšanas prēmija attiecīgajam gadam.
Noteikumi arī paredz, ka pašvaldību iesniegtos pieprasījumus par finanšu līdzekļu piešķiršanu īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem no valsts pamatbudžeta apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” izskata tikai tādā gadījumā, ja radīto zaudējumu kompensēšanai kopējā nepieciešamā summa ir lielāka par 1000 latu, ja tiesību aktos nav noteikts citādi.
Ja pašvaldībai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi netiek pilnībā izlietoti zaudējumu kompensēšanai, pašvaldība tos pārskaitīs uz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) norādīto valsts budžeta kontu.
Ja pašvaldība neizlietotos līdzekļus pārskaita kārtējā gadā, RAPLM norāda ministrijas valsts pamatbudžeta kontu, no kura tika pārskaitīts finansējums pašvaldībai. Ja pašvaldība pārskaita neizlietotos līdzekļus nākamajā gadā, ministrija norādīs attiecīgo Valsts kases kontu līdzekļu pārskaitīšanai valsts budžetā.
Pret normatīvu grozījumiem iepriekš iebilda Latvijas Pašvaldību savienība (LPS).
LPS pauda iebildumus pret prasību pašvaldībai nodrošināt līdzfinansējumu, jo zaudējumu apmērs katastrofu, dabas stihiju, ugunsgrēku gadījumos nav prognozējams, līdz ar to var būt situācija, ka pašvaldība nevar nodrošināt noteikto līdzfinansējuma daļu vai nevar nodrošināt līdzfinansējuma daļu prasītajā apmērā.
LPS uzskata, ka, ņemot vērā būtisko pašvaldību budžetu samazinājumu 2009.gadā, nebūtu vēlams noteikumos noteikt zaudējumu robežu, virs kuras pašvaldība var pretendēt uz kompensāciju.
Ņemot vērā to, ka 2009.gadā plānotie pašvaldību budžeta ieņēmumi salīdzinājumā ar 2008.gadu samazinās par 15,8%, turklāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozes neizpildes gadījumā vismaz pagaidām kompensācija nav paredzēta, pašvaldībām ir liegtas tiesības uzņemties ilgtermiņa saistības un nav iespējams saņemt aizņēmumus, izņemot Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošanai, pastāv liels risks, ka pašvaldības nespēs katastrofu, dabas stihiju, ugunsgrēku un citos gadījumos radušos zaudējumu novēršanai nodrošināt prasīto līdzfinansējumu, kā dēļ seku novēršana nebūs iespējama, norāda LPS.
