Pedagogu darba samaksai, kuri strādā ar piecus un sešus gadus veciem bērniem, finansējums saglabājas. Par jaunāku bērnu skološanu pašvaldībām būs jāgādā bez valsts atbalsta, jo vairs netiks nodrošinātas mērķdotācijas pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem.
Valsts atbalsts bērnudārzu finansējumam nav gaidāms – šāds skaidrojums saņemts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Finanšu departamentā, informē Liepājas rajona Izglītības pārvaldes (LRIP) vadītājs Zigmunds Cinkus. Pašvaldībām jau tā saspringtajā budžeta situācijā tiek atņemtas mērķdotācijas pedagogu atalgojuma nodrošināšanai, kas veidoja aptuveni pusi no skolotāja algas, stāsta Z. Cinkus.
Līdz šim pirmsskolas pedagogiem daļu atalgojumu nodrošināja no valsts budžeta, lai gan Izglītības likums paredz, ka to nodrošina pirmsskolas iestādes dibinātājs – tātad pašvaldība, skaidro IZM Komunikācijas nodaļas vadītāja Dace Jansone – Klasiņa. Šogad IZM finansējums būtiski samazinājies. Pamatojoties uz Izglītības likumu, 2009. gadā pirmsskolas pedagogu darba samaksa ir jānodrošina pašvaldībām, uzsver ministrijas pārstāve.
Jūt vecāku un pašvaldības atbalstu
“Dzīvosim iztikas minimumā. Nodrošināsim bērniem siltumu un ēdienu, skolotājiem algas,” skaidro Nīcas pirmsskolas izglītības iestādes “Spārīte” vadītāja Daira Eglīte. Pagaidām darbinieku algas nesamazinās, kaut arī kolektīvā tam esot gatavi. Darbu turpinās logopēds, mūzikas un sporta skolotājs.
Taupīts tiks uz saimniecības preču, rotaļlietu un grāmatu iegādi, transporta izdevumiem, pedagogu kursiem un komandējumiem. Mācību gada sākumā iepirkti mācību līdzekļi, tāpēc bērni cietēji nebūs, uzskata bērnudārza vadītāja.
Nīcas bērnudārzu apmeklē 117 bērni, strādā 14 pedagogi un 10 tehniskie darbinieki. Vecāki maksā tikai par ēdināšanas produktu cenu, pārējo nodrošina pašvaldība. Savu atspērienu devis vecāku padomes veidotais un pārvaldītais ziedojumu konts.
Algām klāt neķeras
Aizputes pirmsskolas izglītības iestādi “Pasaciņa” apmeklē 228 bērni, strādā 31 pedagogs un 27 tehniskie darbinieki, informē bērnudārza vadītāja Antra Apine.
“Pedagogu algām, amatiem un likmēm vēl klāt neķeramies, bet piemaksa par darba kvalitāti noteikta mazāka. Pēdējās ziņas, ka tā būs tikai četri procenti,” stāsta vadītāja. Bērnudārzā turpināsies logopēdijas, koriģējošās vingrošanas un sporta deju nodarbības. Uz pusi samazināti bērnudārza saimnieciskie izdevumi.
Bērnudārza vadītāja gandarīta, ka pagājušajā gadā iestādei pabeigta jumta maiņa, kosmētiski sakārtotas iekštelpas, citādi sarežģītajā finansiālajā situācijā tas vairs nebūtu iespējams.
No plāniem jāatsakās
Priekules pirmsskolas izglītības iestādē “Dzirnaviņas” mācās 100 bērnu, strādā septiņi pedagogi, četras audzinātāju palīdzes, pavārs, noliktavas pārzinis un divi kurinātāji. Bērnudārza vadītāja Ina Dalbiņa uzskata, ka situācija nav labvēlīga un pirmsskolas izglītības iestādēm uzlikts kārtējais pārbaudījums, atstājot tās ķīlnieku lomā.
Kopā ar pārējo Priekules izglītības un kultūras iestāžu vadību lemts, kā ietaupīt valdības pieprasīto summu. Bijis jāatsakās no papildu slodzēm, jādomā par to, kā turpmāk ietaupīt, skaidro I. Dalbiņa. Laikā, kamēr nodrošināta valsts mērķdotācija, domāts par vēl vienas grupiņas atvēršanu, bet nu šīm iecerēm pārvilkta svītra.
Cer koleģiāli vienoties
Algu samazinājumam gatavi Kazdangas pagasta pirmsskolas izglītības iestādes “Ezītis” darbinieki, apliecina vadītāja Ilga Bloka. Galīgais lēmums vēl jāpieņem pašvaldībai, taču finansiālā situācija esot smaga, jo visās jomās jūtams līdzekļu samazinājums.
Kazdangā bērnudārzu apmeklē 31 bērns, strādā trīs skolotājas, pavārs, divas audzinātāju palīdzes un kurinātājs-sētnieks. Kazdandznieki gatavi koleģiāli vienoties strādāt par mazāku algu, kaut gan daudz jau neesot ko samazināt. Varbūt būs jālemj par darba laika maiņu, pieļauj I. Bloka.
