Izveidota darba grupa, domes eksperte NVO un integrācijas lietās Brigita Dreiže apzinās un koordinēs turpmāko rīcību, lai lielveikalu norakstītie, bet joprojām labie pārtikas produkti nonāktu trūkumcietējiem. Trūcīgajiem tiek plānoti pārtikas taloni.
Piedāvā pieredzi
Ideja izmantot šādus produktus trūkumcietējiem izskanējusi Liepājas domes Reliģisko lietu komisijā jau iepriekšējā sēdē. Sēdes notiek reizi mēnesī. Šajā pirmdienā uz sēdi bija aicināti arī Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD), lielveikalu, draudžu pārstāvji, lai runātu konkrētāk.
Grobiņas iecirkņa prāvests Ainars Jaunskalže vēlreiz pastāstīja par braucienu decembrī uz Vāciju, kur iepazinies ar valsts sociālo un diakoniju darbu. “Valsts tur nāk daudz lielākā mērā trūcīgiem pretī nekā pie mums. Lai neviens nesaka, ka to te nevar darīt, jo Vācija ir tāda pati Eiropas Savienības valsts kā Latvija,” viņš pabrīdināja. A. Jaunskalže izteicās, ka cilvēki tik un tā izvairās pirkt produktus, kuriem tajā dienā beidzas derīguma termiņš, tāpēc veikali varētu apsvērt arī iespēju norakstīt produktus kādu dienu ātrāk.
Portāls gan novērojis, ka situācija ir pretēja, tieši “akcijas preces” – ar tās dienas datumu – vakaros ir uz izķeršanu. Ja pircēji visu nav jau izpirkuši, daļu iegādājas arī pārdevēji.
Iespējas ir
“Gan bagātiem, gan trūcīgiem ir tiesības uzturā lietot drošu pārtiku,” atgādināja PVD Liepājas pārvaldes vadītāja Iveta Eglija. Viņa informēja, ka ir divu veidu termiņi: “derīgs līdz” lielākoties dzīvnieku valsts izcelsmes produktiem un “ieteicams līdz”, ko parasti izmanto augu valsts izcelsmes produktiem, piemēram, putraimiem. Abos gadījumos pēc termiņa beigām prece vairs nedrīkst atrasties veikalā.
Mācītājs Ivo Roderts atrada tehnisku niansi – diena beidzas pusnaktī, bet veikali lielākoties tiek slēgti pulksten 22. Galvenais būtu transports un koordinācija.
Savukārt “Iki” Liepājas veikala vadītāja Ligita Radecka aizrādīja, ka veikalu tīklam ir līgums ar firmu, kas pēc derīguma termiņa beigām savāc visus produktus un utilizē. Veikals to ietekmēt nevar, nepieciešamas sarunas ar vadību.
Nekas uzreiz nenotiek
“Tas tā uzreiz nenotiek. Jāsazinās ar lielveikalu vadībām, vēstules jau esam rakstījuši. Esam visus apzinājuši, kas Liepājā jau nodrošina “zupas virtuves”, tie arī būs darba grupā. Sociālais dienests jau pats nevārīs,” skaidro B. Dreiže. Darba grupā būšot arī Rīgas Diakonijas centrs, Sv. Jāzepa katedrāles un Sv. Annas draudzes diakonija.
Ar “Maxima” un “Rimi” sākuši sarunas jau iepriekš: esot ar derīguma termiņiem nesaistīts variants, ka veikali ziedo produktus, kurus Sociālais dienests izdala, kā arī pastāv doma izdalīt pārtikas talonus. Sociālā dienesta vadītāja Iveta Pūķe atzina, ka arvien vairāk pēc palīdzības nāk cilvēki, kuri iepriekš paši tika galā. Taču ir daudz apstākļu, kāpēc ne visi, kuriem tas pienāktos, ir nokārtojuši trūcīgās personas statusu.
“Mūs neviens vēl nav “apzinājis” šādai sadarbībai. Nezināju arī, ka šāds jautājums tiek skatīts Reliģisko lietu komisijā,” teic Ināra Roze, biedrības “Vienība” vadītāja. Palīdzības māja Karostā iepriekš dienā piedāvāja pusdienas ap divdesmit cilvēku, kuri piedalījās dažādos apkārtnes sakopšanas darbos. Kopš šogad nav domes finansējuma – iepriekš “Vienība” to saņēma, startējot projektu konkursos – apzināti tiek ierobežots apmeklētāju skaits. “Iepriekš jau arī ēdināšanai no domes naudas atlika 47 lati mēnesī, iztikām, taču tagad nav nekā – tik vien cik kāds ziedo elektrībai, ūdens rēķiniem.
Tāpēc arī cilvēkiem atsakām, lai gan virtuvi vēl neesam slēguši. Gan jau kartupeļus atradīsim, ir salāti, ievārījumi ziemai. Negribas domei atstāt māju, ko esam saviem spēkiem par dažādu projektu naudu remontējuši, iekārtojuši. Vēl pacīnīsimies,” sola I. Roze. Savulaik viņa kategoriski atteicās no iepriekšējās “zupas virtuves” prakses, kāda bija Karostas Sv. Nikolaja katedrālē – pusdienas dabūja visi, kas vien atnāca. Lai tiktu pie silta ēdiena Palīdzības mājā, nedrīkst būt reibumā un ir jāpiedalās darbos. “Tad iegūst arī pilsēta, cilvēks ir nodarbināts. Bet pārtikas taloni nemudina uz darbošanos. Daudzos gadījumos būs tā – man pienākas, es saņēmu,” skeptiski vērtē I. Roze.
Pestīšanas armijai, kas atrodas Rīgas ielā 26, ir kopīgs mielasts pēc svētbrīža divreiz nedēļā. Saziedotu ēdienu joprojām izdala draudze “Bhakti yoga” Mucenieku ielā 3a. Apmēram 15 ģimeņu bērniem pusdienas nodrošina Kristīgā radio ziedojumi.
