Liepājas muzeja speciālistu Uļas un Jāņa Gintneru vairāku gadu pētījumi par šīs pilsētas lomu Latvijas valsts dibināšanā apkopoti grāmatā “Liepāja Latvijas sākotnē”, par kuru šodien, 12. februārī Liepājas muzejā publikai stāstīja paši autori. Ar šo izdevumu aizsākas jauna izdevumu sērija “Liepājas muzeja raksti”.
“Tā vienkārši bija vēstures uzklausīšana,” grāmatas atvēršanas svētkos teica Uļa Gintnere. Jānis Gintners atklāja, ka materiāli grāmatai pamazām krājušies kopš valsts neatkarības atjaunošanas. “Fondos atradu vienu kārbu ar dažādiem materiāliem – gan personīga, gan saimnieciska rakstura, acīmredzot Jāņa Sudmaļa direktorēšanas laikā paglabātus eksponātus no pirmās brīvvalsts laika.” Tas bijis pirmo valsts svētku izstāžu “mugurkauls” deviņdesmitajos gados. Muzeja direktore Dace Kārkla atzīmēja, ka visa Latvija novembrī plaši svinēja Valsts 90 gadu jubileju. Liepājā jaunajai valstij izšķirošie notikumi risinājās tieši pirms deviņdesmit gadiem – 1919. gada pirmajā pusē. Fragmentus no jaunā izdevuma, vai pareizāk sakot no tajā laikā laikrakstā “Latvijas Sargs” publicētās Jāņa Akuratera, Edvarda Virzas un Kārļa Skalbes heroiskās žurnālistikas, lasīja Emīls Dreiblats, bet noskaņu papildināja Liepājas mūzikas vidusskolas audzēkņu spēlētā pagājušā gadsimta sākumā latviešu komponistu mūzika. “1919. gada Liepājā Latvija savā garā aizsteidzās pa priekšu reālajai Latvijai,” uzsvēra j. Gintners.
