Pievienotās vērtības nodoklis un darbavietas pārdevējiem – tāds ir iedzīvotāju ieguldījums Latvijas ekonomikā, ja nopirktas pārtikas preces, kuras nav ražotas Latvijā. Ja visi pārtikas produkta posmi “no tīruma līdz galdam” pārvarēti Latvijā, atbalsts ir daudz lielāks.
Ja pircējs iegādājas pārtikas produktus, kas ražoti kādā citā valstī pēc Latvijas uzņēmuma pasūtījuma, tas ir atbalsts Latvijas uzņēmumam, pārliecināts Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas izpilddirektors Didzis Šmits. Ja kāds no ražošanas posmiem nav noticis Latvijā, tas samazina Latvijas “makā” ienākošo naudu, taču arī tas ir atbalsts vietējam uzņēmumam. Simtprocentīgi viss paliek Latvijā, ja produktu izcelsme un pārstrāde “no tīruma līdz galdam” notiek Latvijā, skaidro D. Šmits. Arī no pievienotās vērtības nodokļa pildās valsts budžets. Izvēloties Latvijas preces, pircējs saņem pretī izglītību, veselības aprūpi un citus pakalpojumus, kurus finansē valsts budžets, uz ieguvumiem norāda federācijas vadība.
Atbildīgs pasūtītājs
Veikalu plauktos atrodami produkti ar Latvijā atpazīstamu firmu zīmoliem, kur patiesais ražotājs nemaz nav norādīts. Kādā lielveikalā novērojām, ka pircēja grib izlasīt, no kurienes atvests piens. Norāde “Ražots Latvijā pēc speciāla “Rimi” pasūtījuma” ir vienīgais, kas liecina par produkta izcelsmi.
Valsts uz iepakojuma obligāti nemaz nav jānorāda, pietiek, ja ir uzrakstīts “Ražots Eiropas Savienībā”, skaidro biedrības “Mārketinga padome” kvalitātes eksperte Maija Placēna.
Galvenā prasība – patērētājam ir jāzina, kur vērsties, ja nepieciešams iesniegt sūdzību par produkta kvalitāti. Uz iepakojuma var norādīt tikai produkta izplatītāju, tas nebūs pārkāpums. Gadījumos, kad uz preces nav norādīta izcelsmes valsts, par kvalitāti atbildīgs ir pasūtītājs.
“Diskusijas par to, kas jānorāda uz iepakojuma, nekad nenonāk līdz konkrēta lēmuma pieņemšanai. Neatbildēts paliek jautājums – cik smalki atšifrēt produkta sastāvu pēc izcelsmes valsts? Vai visu ķēdi vispār var norādīt? Ja smalkmaizītei rieksti ir no Indijas, šokolāde no Brazīlijas, eļļa no Indijas un vēl citas sastāvdaļas, ko rakstīt uz iepakojuma?” uz problēmu norāda kvalitātes eksperte.
Maldina klientus
Atpazīstamu zīmolu izmantošana ir plaši izplatīta visā pasaulē, pastāsta M. Placēna. Veikalos joprojām nopērkams “Jelgavas cukurs”, kurš nav ražots Latvijā. Zīmola pārpircēji ir dāņu uzņēmums “Danisco sugar”, kurš firmas logo nopirka, lai iekarotu Latvijas tirgu.
Latvijas piemērs šādai sistēmai ir firma “Valdo”. Lauksaimnieks izaudzē labību, nodod uzņēmumam, bet pircējs nekad nezina, kuras valsts zemnieku saimniecībā tā izaugusi.
Ražotāji, kas piekrīt šādi savu produkciju izplatīt, riskē pazaudēt ceļu līdz patērētājam, norāda kvalitātes eksperte. Ja atpazīstamā firma līgumu ar “pelēko kardinālu” vairs neslēgs, produkcijas realizācija apstāsies. M. Placēna iesaka patriotiski noskaņotiem pircējiem izvēlēties preci, kuras marķējumā skaidri norādīta izcelsmes un ražošanas vieta.
