Prognoze par Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu 12% apmērā ir ļoti reālistiska, šorīt intervijā Latvijas Radio teica Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Savukārt tālākā ekonomikas lejupslīde būs atkarīga no tā, vai tiks ieviesti ekonomikas sildīšanas pasākumi. Ja tos iedarbinās, ja tiks radītas jaunas darba vietas un būs jauni nodokļu ienākumi, tad lejupslīde nebūs lielāka, prognozēja Rimšēvičs. Atbildot uz jautājumu, vai ekonomikas kritums varētu pārsniegt 12% no IKP, centrālās bankas vadītājs atzina, ka nevajag apsteigt notikumus, jo nav zināms, kā šis gads noslēgsies.
Viņš atzīmēja, ka jārunā par to, lai bankas sāk kreditēt tautsaimniecību, lai “Latvijas Hipotēku un zemes banka”, Valsts kase un Latvijas Garantiju aģentūra sāk izsniegt garantijas, kā to februārī nolēmusi valdība.
Patlaban komercbankās ir pārāk liela piesardzība, un, lai to “atmaidzinātu”, ir svarīgi, lai ar valsts garantijām tiktu kliedēti riski, ko bankas pašlaik vērtē kā augstus.
“Kreditēšana ir tas, kas izšķirs Latvijas likteni,” teica Rimšēvičs, paužot cerību, ka tagad nebūs nekādu svarīgāku darbu kā runāšana ar uzņēmumiem. Latvijas Bankas vadītājs uzskata, ka ar katru uzņēmumu, kas varētu pretendēt uz atbalstu, ir jāizrunājas, jātiekas ar viņa banku un viņa kredītspeciālistu, saprotot, kā trūkst, lai uzņēmums saņemtu kredītgarantijas.
“Bankām nauda ir, bet tās gaida, kādas būs nozares prioritātes, kāds būs valsts atbalsts,” teica Rimšēvičs, atzīmējot, ka ir ļoti svarīgi šo naudu no bankām dabūt iekšā reālajā tautsaimniecībā, lai šī nauda sāktu reāli riņķot.
Rimšēvičs uzsvēra, ka valsts pašlaik nedrīkst taupīt uz visu, kas saistīts ar uzņēmējdarbību, jaunu darba vietu radīšanu, Eiropas Savienības fondu apguvi un māju siltināšanu. Šīs programmas par katru cenu ir jāiedarbina pēc iespējas ātrāk, atzina centrālās bankas vadītājs.
Lai nodrošinātu valsts budžetā nepieciešamos līdzekļus, Rimšēvičs domā, ka varētu celt akcīzes nodokli degvielai.
Vērtējot līdz šim veiktos budžeta samazināšanas pasākumus, centrālās bankas vadītājs teica, ka mēs primitīvi pieejam budžeta izdevuma mazināšanai, tīri mehāniski nogriežot izdevumus.
Kā atzīmēja Rimšēvičs, Latvijas Banka pēdējos gadus runājusi par nulles budžetu: ir jāveic visu funkciju, visu aģentūru, visu valsts pārvaldes iestāžu inventarizācija, izprotot, ko var likvidēt, tādējādi atrodot papildu līdzekļus, nevis visiem jānogriež pa 15%-20%.
Ir ļoti svarīgi, lai šīs lietas līdz vasaras sākumam tiek izdarītas. Diemžēl šoreiz uz valsts budžeta grozījumu izdarīšanas brīdi funkciju auditu var nepaspēt, atzina Rimšēvičs.
Viņš atzīmēja, ka pašlaik situācija ar atbalsta sniegšana ir nedaudz haotiska, iespējams, trūkst pieredzes, tāpat trūkst stratēģiska mērķa un vīzijas.
“Ja mums nav pilnīgi skaidrs, kur ir Latvijas vieta Eiropas Savienībā ekonomikas ziņā, kuras ir mūsu stiprās un vājās puses, tad ir grūti pieņemt finanšu un ekonomikas lēmumus,” teica Rimšēvičs, piebilstot: ja būtu noteiktas prioritārās nozares un virzieni, tad būtu zināms, kādi cilvēki mums ir vajadzīgi, un būtu skaidrs, ka limitētu resursu gadījumā naudu atdod prioritārajām nozarēm, nevis teiktu, ka varēs nākt un pieteikties visi.
Kā ziņots, jaunākās makroekonomikas prognozes liecina, ka šogad Latvijas IKP samazinājums būs 12%, gada vidējā inflācija varētu samazināties līdz 3,3%, bet gada vidējais reģistrētā bezdarba līmenis varētu sasniegt 12,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Importa samazinājums nodrošinās maksājumu bilances tekošā konta deficīta samazinājumu līdz 7,3% no IKP.
