“Stellēti zābaki” – tāds apzīmējums mediķu aprindās dzirdēts Liepājas reģionālās slimnīcas lēmumam izīrēt telpas SIA “Vizuālā diagnostika”. Slimnīcas vadītājs Juris Bārzdiņš pārmetumus noraida.
Negrib uzņemties saistības
Aizdomas par “zābaku stellēšanu” radījis fakts, ka SIA “Vizuālā diagnostika” (VD) pieder SIA “Kuldīgas doktorāts”, kura vienīgā īpašniece ir Rūta Eglīte, līdzšinējā veselības ministra Ivara Eglīša sieva.
Liepājas reģionālās slimnīcas (LRS) valdes priekšsēdētājs Juris Bārzdiņš teic, ka iepirkumu konkurss izsludināts 2007. gada maijā. Veselības ministrs tad bija Vinets Veldre, J. Bārzdiņš atgādina baumotājiem. Lēmums par partnerību bijis viens no slimnīcas jaunās padomes lēmumiem. J. Bārzdiņš slimnīcas vadību pārņēma februārī ar pusmiljonu latu lieliem parādiem piegādātājiem, tāpēc nav uzdrošinājies uzņemties vēl kādas kredītsaistības.
“Paldies Dievam, ka biju pietiekami uzmanīgs un neņēmām kredītu. Mēs tagad, šajos apstākļos, būtu bankai parādā miljonu latu, un es sistu galvu pret sienu, kā to naudu atdot. Šāda privātā partnerība attiecībā uz dārgajām tehnoloģijām būs tikai arvien populārāka,” teic J. Bārzdiņš. Slimnīcai pašai ir viens datortomogrāfs, vecāks un vienkāršāks, vienslāņa, bet VD – jaudīgāks, 16 slāņu. “Kur vajadzīga trīsdimensiju vizualizācija, mēs no viņiem pērkam arī slimnīcas pacientiem pakalpojumu. Tāda “magnēta” kā šeit nav nekur citur Kurzemē. Pacients var izvēlēties saņemt maksas pakalpojumu ambulatori,” skaidro J. Bārzdiņš. Savstarpējie norēķini esot pēc Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras izcenojumiem.
Viens pretendents
Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapas arhīvā neparādās informācija, ka 2007. gadā vai vēlāk LRS būtu veikusi šādu iepirkuma konkursu. Savukārt slimnīcas mājaslapas sadaļā “Iepirkumi” pieejami dati tikai par šo gadu.
LRS iepirkumu speciāliste Silvija Vizbule skaidro, ka iepirkums izsludināts 2007. gada 28. un 29. maijā atsevišķi datortomogrāfa un magnētiskās rezonanses pakalpojumiem, 12. jūnijā tas publicēts slimnīcas intranetā. “Tas ir iepirkumu B daļas pakalpojums līdz desmit tūkstošiem latu. Pēc astotā panta devītās daļas. Varējām likt tikai slimnīcas mājaslapā. Apmeklētājiem “no āra” iepriekšējie gadi nav pieejami,” viņa skaidro, kāpēc “Kursas Laikam” neizdodas atrast liecības par iepirkuma konkursu. Iepriekš ar priekšlikumiem nācis arī “Veselības centrs 4”, bet, atverot konkursa piedāvājumus, izrādījies, ka ir tikai viens pretendents – VD.
“Veselības centra 4” valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds apstiprina, ka bijušas sarunas par iespējamu sadarbību ar Liepājas reģionālo slimnīcu – J. Bārzdiņš, esot Rīgā, dažas reizes iegriezies aprunāties. “Palika tā, ka vajadzētu braukt un pētīt uz vietas. Cilvēcisku iemeslu dēļ man tas toreiz nesanāca. Ja būtu zinājuši, ka tiek izsludināts konkurss, droši vien piedalītos. Tagad varu kost pirkstos,” viņš teic un piebilst – ja konkurss tiek izsludināts tikai kādas slimnīcas mājaslapā, iespējas to pamanīt ir niecīgas.
Apjomus neatklāj
“Tolaik rēķinājās, ka krīzes nebūs, un privātie uzņēmās risku uz sevi. Pieļauju, ka tagad viņi to nožēlo. Slimnīca ir bedrē, un arī viņi ir bedrē,” spriež J. Bārzdiņš.
Kuldīgas doktorāta īpašniece R. Eglīte atzīst, ka, uzsākot šo biznesu, drosme bija vajadzīga, domājusi ilgu laiku. VD reģistrēta 2006. gada augustā. “Lursoft” datubāzes informācija liecina, ka R. Eglītes ieguldījums doktorātā ir desmit tūkstoši latu, savukārt doktorāta ieguldījums VD – divi tūkstoši latu.
Uzņēmumam ir arī “magnēts” Valmierā un datortomogrāfs Gulbenē, iepriekš “Kursas Laikam” teica VD vadītāja Evija Mirzojana. Kā skaidro SIA “Siemens” pārstāvis Aigars Kairišs, aparātu izmaksas ir ļoti dažādas atkarībā no komplektācijas. Datortomogrāfs var maksāt no 120 līdz 150 tūkstošiem, magnētiskā rezonanse – no divsimt līdz sešsimt tūkstošiem latu. VD parādā neesot.
“Man ir kredītsaistības ar “Unilīzingu”, tās ir lielas summas,” atzīst R. Eglīte, bet neatklāj pat aptuvenus ciparus un neielaižas skaidrojumos, kā nelielam uzņēmumam izdevies tikt pie tik apjomīgas kredītlīnijas. “Tas ir mans privātbizness un komercnoslēpums.”
Popularizē partnerību
R. Eglīte uzsver, ka Liepājā bijis iepirkuma konkurss, viss noticis oficiāli. Publiskā un privātā partnerība neesot nekas ārkārtējs ne ārzemēs, ne Latvijā. Ārstniecības iestādes pērkot no privātajiem gan diagnostikas, gan laboratorijas pakalpojumus, ir “privātā hemodialīze” jeb “mākslīgā niere” u.c.
“Tas ir valstiski izdevīgi. Viens teikums, un valsts ieekonomē miljonu,” privāto un publisko partnerību kā ideju atzinīgi vērtē arī M. Rēvalds. Valstij nav jātērē liela nauda jaunākajām tehnoloģijām, to uzņemas privātais. Pacients tik un tā maksā pēc valsts noteiktiem izcenojumiem – neatkarīgi, vai iekārta pieder slimnīcai vai privātuzņēmējam.
Pagājušajā nedēļā pieņemšanai Saeimā Ministru Kabinets nosūtījis Publiskās un privātās partnerības (PPP) likumu. Rakstot par to, laikraksts “Dienas Bizness” secina: “Interese par PPP projektu īstenošanu Latvijā pieaug, to veicina fakts, ka publiskā infrastruktūra pašlaik ir sliktā stāvoklī un publiskā sektora – valsts un pašvaldību – iespējas ieguldīt savus budžeta līdzekļus dažādu jaunu infrastruktūras objektu izveidē ir visai ierobežotas.”
Magnētiskās rezonanses pakalpojumu no privātuzņēmuma “DiaMed”, kas arī dibināts 2006. gadā, pērk Rīgas 1. slimnīca. “Magnēts” nepieder arī Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcai, taču šo pakalpojumu slimnīcā pacientiem nodrošina “Veselības centrs 4”.
Piedāvājumus noraida
Piedāvājumi no firmām, kas vēlas slimnīcā īrēt telpas un strādāt tur ar savu aparatūru, nākot nepārtraukti, apliecina Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs Aivars Zdanovskis. Viņš no tiem atsakoties.
“Tās būtu pēdējās muļķības! Tā arī pateicu, un daži ir uz mani dikti apvainojušies,” strikti nosaka A. Zdanovskis. Firmās primārais ir peļņa, apkalpot pēc iespējas vairāk. Slimnīcu iespējas ierobežo kvotas, bet firma prasa samaksu pēc faktiski padarītā. A. Zdanovskis skaidro – ja kvota ir tūkstoš latu, bet pakalpojums sniegts par diviem tūkstošiem, Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra slimnīcai pārstrādi nesamaksās. Bet firmai par sniegto pakalpojumu slimnīca nevar nesamaksāt. Ja aparatūra ir slimnīcai un kvotas beigušās, var apkalpot par pilnu samaksu.
“Viņi ir ieinteresēti apkalpot pēc iespējas vairāk, visas firmas ir orientētas uz peļņu. Ja grib, lai taisa tādu biznesu, bet bez slimnīcas līdzdalības. Firmu spiediens ir liels, bet mēs jau neesam galīgi muļķi,” spriež A. Zdanovskis. Viņš norāda, ka uz telpu nomu attiecas arī palielinātā pievienotās vērtības nodokļa likme, nodokļi jāmaksā slimnīcai.
Daugavpils reģionālā slimnīca par saviem līdzekļiem ir nopirkusi trīs datortomogrāfus, uz pusēm ar pašvaldību – magnētiskās rezonanses iekārtu. Viens datortomogrāfs ir “vecais” – lineārais kopš 1998. gada, divi – jaunākās paaudzes jeb spirālie.
Savukārt Ventspils slimnīcā datortomogrāfiskie pakalpojumi tiek nodrošināti kopš 2000. gada, bet jaunākās paaudzes magnētiskās rezonanses iekārta iegādāta pērn par slimnīcas līdzekļiem sadarbībā ar līzinga kompāniju “SEB līzings”.
“Slimnīcas rīcībā ir gan telpas, gan augsti profesionāls medicīniskais personāls, lai nodrošinātu nepieciešamos diagnostikas pakalpojumus, tādēļ pat netika izskatīta iespēja izīrēt slimnīcas telpas kādai firmai, kura šos pakalpojumus piedāvātu ar savām iekārtām,” apliecina Ventspils slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egija Siliniece.
