Šodien, 4.martā, Koordinācijas padomes sēdē tika apstiprinātas Līvānu un Aizkraukles novadu, kā arī Ventspils pilsētas projektu idejas, kas izstrādātas Eiropas Reģionālās attīstības fonda prioritātes „Policentriska attīstība” 3.6.1.1.aktivitātē “Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai”.
Izstrādājot projekta ideju par cilvēka dzīvesvides kvalitātes uzlabošanu, Līvānos plāno realizēt četrus projektus. Viena no attīstības idejām ir risināt kultūrvides attīstības jautājumus pilsētā, ko paredz projekts „Līvānu novada kultūras centra ēkas rekonstrukcija un aprīkojuma iegāde”. Novadā ir daudzveidīgs iedzīvotāju nacionālais sastāvs, kas ir viens no priekšnoteikumiem multikulturālas sabiedrības attīstībai. Lai spētu to saglabāt un attīstīt daudzveidīgo kultūras mantojumu, nepieciešams nodrošināt pamata infrastruktūru kultūrvides attīstībai un iedzīvotāju iesaistei kultūras saglabāšanā un attīstībā.
Ar projektu „Līvānu pilsētas ielu un daudzdzīvokļu māju kvartālu infrastruktūras uzlabošana” 1. un 2.kārtas palīdzību plānots risināt dzīves kvalitātes jautājumus, piemēram, uzlabojot ielu un daudzdzīvokļu māju kvartālu infrastruktūru. Ieviešot projektus tiks rekonstruētas ielas, izveidota ērta un droša piebraukšanas iespēja lielākajam privātmāju rajonam un tūristu apmeklētākajiem objektiem.
Ceturtā projekta attīstības ideja „Līvānu novada pašvaldības ēku energoefektivitātes uzlabošana” uzlabos vairāku ēku energoefektivitāti, ēku lietotāju un apmeklētāju darba vides kvalitāti, kā arī samazinās pašvaldības budžeta izmaksas. Ieviešot projektu Līvānu novada un apkārtējo teritoriju bērniem un jauniešiem tiks nodrošināta pilnvērtīgas pirmsskolas, vispārējās un interešu izglītības attīstības iespējas.
Savukārt Aizkrauklē plānots sakārtot un pilnveidot kultūras un izglītības iestāžu infrastruktūras attīstību un energoefektivitāti, veicinot jaunu, kvalitatīvu izglītības, kultūras un informācijas pakalpojumu pieejamību pilsētā.
Aizkraukles novada kultūras nama rekonstrukcija un energoefektivitātes pasākumu aktualitāti nosaka iedzīvotāju pieaugošais pieprasījums pēc kvalitatīviem mūsdienīgiem kultūras pakalpojumiem, kā arī tas, ka Aizkraukle veidojas par nozīmīgu reģionālās nozīmes attīstības centru.
Jau šobrīd pakalpojumus Aizkraukles kultūras namā saņem ne tikai Aizkraukles novada, bet vēl 19 rajona pašvaldību iedzīvotāji. Pieaugot iedzīvotāju labklājības līmenim, tas nosaka pieaugošo pieprasījumu pēc kultūras pasākumu labiem pakalpojumiem.
Plānots, ka projekta izmaksas būs 1,98 miljoni lati, no kuriem Aizkraukles 1.vidusskolas energoefektivitātes pasākumiem tiks izlietoti 300 tūkstoši lati, pilsētas kultūras namam 200 tūkstoši lati un Aizkraukles novada ģimnāzijas renovācijai un energoefektivitātei 1.48 miljoni lati. Projektu plānots uzsākt šā gada beigās.
Ventspils pilsēta plāno attīstīt ielu infrastruktūru, rekonstruējot un labiekārtojot piecpadsmit ielu posmus, tādējādi sekmējot uzņēmējdarbības attīstību.
Projekta ideja paredz radīt drošu un estētiski pievilcīgu pilsētvidi. Rekonstruējot ielas, tiks sekmēta veselības aprūpes, izglītības, sporta un sociālās palīdzības, kultūrvides, rekreatīvā tūrisma pakalpojumu sniedzēju saimnieciskā darbība nākotnē un veicināta iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanās.
Sanāksmes noslēgumā klātesošie vienojās, ka nākamā Koordinācijas padomes sēde notiks 8.aprīlī, lai izvērtētu Ventspils pilsētas iesniegto attīstības ideju par izglītības iestāšu infrastruktūras uzlabošanu.
Līvāni, Aizkraukle un Ventspils ir to 16 pilsētu vidū, kurām ir iespēja iesniegt projektu pieteikumus ES struktūrfondu līdzfinansējuma saņemšanai aktivitātē „Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai”.
Kopumā pilsētām šajā aktivitātē pieejami 209,2 miljoni latu, tai skaitā, Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 177,8 miljonu latu apmērā un nacionālais publiskais finansējums ir 31,4 miljonu latu apmērā.
Katrai pilsētai ir noteikts indikatīvais pieejamais finansējuma apjoms, aprēķiniem par pamatu ņemot vairākus attīstības rādītājus.
Koordinācijas padomes uzdevums ir izvērtēt un novērst iespējamo projektu, ko plānots īstenot pilsētvides prioritātes ietvaros, pārklāšanos ar citām ES struktūrfondu aktivitātēm.
Koordinācijas padomes sastāvā ir pilsētu pašvaldību, kas noteiktas kā potenciālās atbalsta saņēmējas, plānošanas reģionu, RAPLM un citu nozaru ministriju pārstāvji.
