Šā gada 6.jūnijā Eiropas Parlamenta (EP) un pašvaldību vēlēšanās noteikti piedalīsies 41% vēlētāju, bet 26% aptaujāto norādīja, ka vairāk ticams, ka viņi vēlēšanās piedalīsies, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas sadarbībā ar pētījumu firmu “Data Serviss” janvārī veiktā vēlētāju aptauja.
To, ka vēlēšanās nepiedalīsies vai vairāk ticams, ka nepiedalīsies, atzina 18% aptaujāto, bet vēl 14% aptaujāto nebija viedokļa šajā jautājumā.
No aptaujātajiem vēlētājiem 54% atzina: ja piedalīsies vēlēšanās, tad balsos gan EP, gan pašvaldību vēlēšanās. Savukārt 8% aptaujāto norādīja, ka piedalīsies tikai pašvaldību vēlēšanās, bet 1% aptaujāto plāno piedalīties tikai EP vēlēšanās.
Pētījumā iegūtās atbildes liecina, ka biežāk nekā citi vēlēšanās plāno piedalīties vēlētāji ar augstāku izglītības līmeni, gados veci cilvēki un cilvēki ar vidējiem ienākumiem. Daudz retāk vēlmi piedalīties vēlēšanās izteikuši bezdarbnieki un vēlētāji, kuri studē vai mācās. Arī neizlēmīgo vēlētāju vidū biežāk ir gados jauni cilvēki un studenti.
Respondenti, kuri nepiedalīsies vēlēšanās vai drīzāk nepiedalīsies vēlēšanās, tika lūgti pamatot savu viedokli. No šiem vēlētājiem 70% atzina, ka vēlēšanās nepiedalīsies, jo neredz jēgu, netic, ka kaut kas mainīsies. Vēl 10% gadījumu aptaujātie minēja, ka nepiedalīsies vēlēšanās, jo, viņuprāt, nav, par ko balsot. 10% atzina, ka negrib tērēt savu laiku, bet 8% norādīja, ka viņus neinteresē politika.
Pētījuma rezultāti atklāj, ka deklarētajā dzīvesvietā dzīvo 80% vēlētāju, bet piektajai daļa jeb 18% vēlētāju faktiskā un deklarētā dzīvesvieta atšķiras. Biežāk reģistrētajā dzīvesvietā nedzīvo vēlētāji vecumā no 18 līdz 34 gadiem un bezdarbnieki.
Savukārt vienā un tajā pašā vēlēšanu iecirknī vēlēšanās vai tautas nobalsošanās pārsvarā balso divas trešdaļas jeb 60% aptaujāto. 13% respondentu atzīst, ka mēdz balsot atšķirīgos vēlēšanu iecirkņos, bet vēl 26% aptaujāto neatceras, kur balso, vai arī vispār nepiedalās vēlēšanās.
